Spēcīgas mēnešreizes – par to jāinformē ginekologs!

Viena līdz divas ēdamkarotes dienā – tāds ir normāls asiņu daudzums mēnešreižu laikā. Diemžēl lielai daļai sieviešu asiņošana ir krietni spēcīgāka, tāpēc ginekologi darbina trauksmes zvanus.

Šajā rakstā uzzināsi:

  • kā tiek mērīts, vai menstruācijas ir pārāk spēcīgas;
  • kas var izraisīt pārāk spēcīgu asiņošanu;
  • vai patiešām izeja ir tikai operācija.

Kā tiek mērīts, vai asiņošana patiešām ir pastiprināta?

Menstruāciju laikā visās dienās kopumā asiņu daudzumam nevajadzētu pārsniegt 80 mililitrus (1 ēdamkarotē ir aptuveni 15 ml).

Ginekologi asiņošanas novērtēšanai izmanto speciālas tabulas PBAC (pectorial bleeding assesment chart). Tas ir kā mājasdarbs pacientei:

  • Tabula tiek iedota uz mājām, un sieviete pēc tās novēro un tajā atzīmē 1–2–3 menstruālos ciklus.
  • Atzīmē arī to, cik daudz sanitāro higiēnas līdzekļu (pakešu, tamponu) izlietots.
  • Pēc tabulas novērtē arī to, cik piesūkušies ar asinīm tie ir.

Tad saskaita kopējo punktu skaitu gan pa dienām, gan visā mēnešreižu garumā un novērtē asiņošanas stiprumu. Parasti spēcīgākā asiņošana ir menstruāciju otrajā dienā, pēc tam tai ir jārimstas. Ja tā nenotiek, noteikti vajadzētu doties pie ginekologa.

Biežākie iemesli pastiprinātai asiņošanai mēnešreižu laikā

Iemesli spēcīgām mēnešreizēm mēdz būt dažādi, taču biežākie ir četri:

  • Hormonālie traucējumi.
  • Dzelzs deficīta anēmija.
  • Endometrija hiperplāzija.
  • Mioma.

Hormonālie traucējumi

Ja pastiprinātas asiņošanas iemesli ir hormonu līdzsvara traucējumi, tad tos var novērst ar hormonu preparātiem. Dažkārt hormonālo ritmu noregulē hormonālās kontracepcijas tabletes.

Mazasinība jeb dzelzs deficīta anēmija

Bieži sievietes nonāk savu ģimenes ārstu redzeslokā tikai tad, kad jau radušās sūdzības par nespēku un ilgstošu nogurumu, galvas reiboņiem. Visbiežāk pie vainas ir dzelzs deficīta anēmija, ko uzrāda veiktās asinsanalīzes, taču tās ir tikai sekas. Patieso problēmas cēloni atrod vienīgi tad, kad sieviete nokļūst sava ginekologa kabinetā un nekautrējoties sīki un smalki izstāsta ārstam par sūdzībām, kas radušās.

Endometrija hiperplāzija

Šī diagnoze nozīmē, ka hormonu līdzsvara traucējumu dēļ dzemdes iekšējais slānis – endometrijs – estrogēnu ietekmē izaug pārāk biezs, pietiekami nenobriedis. Tad, kad tas noārdās, asiņošana ir spēcīgāka, ilgāka, nereti arī sāpīga. Normālā ciklā sievišķo dzimumhormonu estradiola un progesterona līmeņiem jāmainās kā šūpolēs – kā estradiols ir augšā, tā progesterons ir lejā, un otrādi.

Tomēr, ja nenotiek ovulācija vai kādu citu iemeslu dēļ dzeltenais ķermenis olnīcās nesāk ražot progesteronu, estradiola līmenis palielinās vairāk nekā nepieciešams un veicina pārlieku bagātīgu dzemdes iekšējā slāņa – endometrija – augšanu:

  • Pastiprinās asiņošana
  • Var attīstīties ne tikai mazasinība, bet arī endometrija audzēji.

Mioma un tās ārstēšana. Vai vienmēr jāoperē?

Mioma vai arī mioma kopā ar jau iepriekš aprakstīto endometrija hiperplāziju ir vēl viens izplatīts spēcīgu mēnešreižu izraisītājs. Atkarībā no tā, kurā dzemdes daļā mioma ir izveidojusies un cik tā ir liela, tā var izraisīt pastiprinātu ikmēneša asiņošanu. Ja ir mioma, nepieciešama atbilstoša ārstēšana.

Dzemdes mioma negaidīta var uzrasties jebkurā laikā, bet visbiežāk sievietēm vecumā no 35 līdz 55 gadiem, taču pēdējā laikā tā tiek diagnosticēta arvien jaunākām sievietēm. Maldīgs ir uzskats, ka mioma automātiski nozīmē operāciju un dzemdes zaudēšanu. Tā nav. Īpaši, ja to atklāj laikus; turklāt dzemdes mioma ir labdabīgs veidojums, tas nav ļaundabīgs audzējs un gandrīz nekad netransformējas par ļaundabīgu.

Ir iespējama arī miomas mezglu embolizācija, kuras laikā caur cirkšņa artēriju tiek ievadīta zonde, kuru aizvada pa asinsvadiem radioloģiskā kontrolē līdz dzemdes asinsvadiem vai pat līdz miomu apasiņojošajam asinsvadam un to slēdz, asinsvadā ievadot speciālas vielas.

Ir pieejama arī medikamentoza ārstēšana, ar kuru iespējams īsā laikā novērst miomas asiņošanu, samazināt tās mezglus un citus ar miomu saistītus simptomus.

Ārste Liāna Gavare uzsver: „Ja sievietei mioma netraucē, mēs to neaiztiekam. Ārstējam tikai tad, kad tas patiešām ir nepieciešams,” un piebilst, ka arī sievietei pašai ir jābūt modrai un jāseko līdzi savam menstruāciju ciklam un asiņošanas stiprumam. Tiklīdz rodas kaut mazākās bažas, vajadzētu konsultēties ar savu ginekologu.

Kādēļ ir svarīgas regulāras ginekologa apskates?

https://www.youtube.com/watch?v=gAnM6i7iG4Y

17.02.2021.