Menopauze ir absolūti dabisks, taču vienlaikus arī mītiem apvīts process, kas nedaudz biedē gandrīz katru sievieti. Lai šis laiks būtu vieglāks un nesagādātu nepatīkamus pārsteigumus, tam vēlams sagatavoties, apgūstot zināšanas par gaidāmajām pārmaiņām. Kā neļaut menopauzes periodam mazināt dzīves kvalitāti un kā to izdzīvot ar sievišķīgu šarmu un augsti paceltu galvu?
Šajā rakstā uzzināsi:
Klimaktēriskais sindroms ir menopauzes laikā novēroti (ne vienmēr) traucējoši simptomi. Nekonsekventi tiek lietots arī termins premenopauze. Ar to mēdz apzīmēt vienu vai divus gadus tieši pirms menopauzes vai arī visu reproduktīvo periodu līdz menopauzei. PVO iesaka šo terminu lietot pēdējā nozīmē, lai aptvertu visu reproduktīvo periodu līdz ar pēdējo menstruālo ciklu.
Karstuma viļņi ir viena no fiziskajām izpausmēm, kas var būtiski ietekmēt sievietes pašsajūtu menopauzes laikā. Iemesls tiem ir hormonālas pārmaiņas, kas ietekmē termoregulācijas sistēmu, bet nozīme ir arī dzīvesveidam un medikamentiem.
Karstuma viļņi pēc intensitātes un biežuma mēdz būt ļoti atšķirīgi, bet parasti to laikā sieviete nosvīst tik stipri, ka uz pieres izspiežas sviedru lāses, turklāt tie var skart pat visu sievietes ķermeni, arī kāju pēdas un plaukstas.
Bieži ir novērojamas arī šādas parādības:
Karstuma viļņi dienas laikā var mīties ar pamatīgu svīšanu nakts laikā, kas būtiski ietekmē naktsmieru, tādēļ nereti sieviete pat dienas laikā jūtas nogurusi.
Karstuma viļņus pastiprina un veicina smēķēšana, kā arī dažādi ēdieni un dzērieni, tādēļ būtu jāizvairās no:
Arī aktīva dzīvesveida piekritējām karstuma viļņi ir novērojami daudz retāk.
Dažkārt karstuma viļņu mazināšanai lieto sojas produktus – tā saucamos fitoestrogēnus, jo tiem piemīt estrogēnam līdzīga iedarbība. Taču fitoestrogēni maz līdzinās hormoniem, kas dabiski veidojas organismā, un to efektivitāte karstuma viļņu un citu apgrūtinošu simptomu gadījumā ir pielīdzināma “placebo efektam”, bet iespējamais kaitējums – pagaidām līdz galam nenovērtēts.
Katrai sievietei menopauzes izpausmes var atšķirties gan intensitātes, gan sūdzību klāsta ziņā, kas izmaina gan fizisko labsajūtu, gan emocionālo līdzsvaru.
Biežākie menopauzes fiziskie simptomi:
Var parādīties arī šādi simptomi:
Samazinoties estrogēnu daudzumam, izmaiņas var parādīties arī ādā un gļotādā – āda zaudē elastību, kļūst plāna, raupja, uz sejas un kakla parādās novecošanās pazīmes, maksts gļotāda kļūst sausāka, tās sieniņa plānāka un ātri ievainojama.
Var rasties maksts un urīnizvadceļu iekaisumi. Dažkārt sievietēm var parādīties urīna nesaturēšanas pazīmes – neliela urīna daudzuma izdalīšanās šķaudot vai klepojot. Saistaudu atrofija var sekmēt maksts sieniņas un dzemdes noslīdēšanu. Sausuma sajūta makstī var radīt sāpes dzimumakta laikā.
Menopauzes laikā sievietēm nereti ir svara pieaugums, kas skaidrojams ar organismā notiekošajām hormonālajām pārmaiņām, taču ir kļūdaini uzskatīt, ka svara pieaugums menopauzes laikā ir nenovēršams. Estrogēni, kuru daudzums menopauzes laikā samazinās, ietekmē ķermeņa tauku izvietojumu – tieši tādēļ menopauzes laikā tauki vairāk uzkrājas vēdera daļā. Regulāri un aktīvi sportojot, ēdot veselīgi un mazām porcijām, svara pieaugumu ir iespējams mazināt. Ja tas neizdodas, noteikti ir nepieciešams konsultēties ar ārstu.
Lielāko daļu menopauzes izraisīto traucējumu ir iespējams ārstēt ar atbilstošu hormonu terapiju. Ja simptomi ir apgrūtinoši un ietekmē dzīves kvalitāti, sievietei ieteicams doties pie sava ginekologa un kopīgi izrunāt iespējas, kā tos mazināt.
Menopauzes hormonu terapija (MHT) ir hormonu – estrogēnu un progesterona – aizvietošana. Progesterons sievietes organismā sāk pakāpeniski samazināties jau ap 40 gadiem, bet tas neietekmē sievietes pašsajūtu. Estrogēnu līmenis neizbēgami un strauji krīt sasniedzot menopauzi, bieži radot nepatīkamās izjūtas un veselības problēmas.
Trūkstošā estrogēna līmeņa atjaunošana būtiski uzlabo pašsajūtu.
Menopauzes hormonu terapiju nedrīkst lietot šādos gadījumos:
Menopauzes hormonu terapiju iespējams lietot gan tablešu veidā, gan pēc jaunākajiem pētījumiem vēl drošākā veidā - caur ādu - plāksteru, gēlu vai aerosola veidā. Kā visērtāko menopauzes hormona estrogēna uzņemšanas veidu ārsti izvēlas izrakstīt aerosolu. Izsmidzinot uz ādas, hormoni nenonāk aknās, bet gan uzreiz asinsritē, tāpēc, lietojot aerosolu, ir nepieciešamas mazākas devas, lai sasniegtu efektu.
Pretstatā tablešu veidā lietotai menopauzes hormonu terapijai, lietojot estrogēnu caur ādu, ievērojami samazinās asins trombu veidošanās risks un nepalielinās krūts vēža risks. Saskaņā ar starptautiski pieņemtajām vadlīnijām MHT ir droši lietojama desmit gadus kopš terapijas uzsākšanas brīža. Vairumā gadījumu pēc šī laika var pakāpeniski samazināt devu līdz terapijas pārtraukšanai un simptomi neatgriežas. Ja, pārtraucot MHT, sūdzības atjaunojas, kopā ar savu ginekologu jāpieņem lēmums par iespējami labāko risinājumu.
Menopauze ir nozīmīgas pārmaiņas katras sievietes dzīvē. Tas ir laiks, kad jāpadomā vispirms par sevi un savu labsajūtu. Lai arī ar kādiem paņēmieniem sieviete izvēlas novērst neizbēgamos menopauzes simptomus – MHT, dabas līdzekļi, fiziskās aktivitātes vai visu metožu kombinācija – galvenais ir konsultēties ar ārstu un nonākt pie risinājuma, kas ļaus justies un izskatīties lieliski.
