1. MĪTS: hormoni veicina liekā svara pieaugumu
Pētījumos pierādīts, ka svara izmaiņas – gan pieaugums, gan samazinājums var būt, bet tikai viena kilograma robežās. No zinātnes viedokļa nav pamatojuma nozīmīgam svara pieaugumam. Taču viens no iemesliem, kas var radīt sajūtu par svara pieaugumu ir ūdens aizture organismā. Ir pieejamas kontracepcijas tabletes ar progestīnu drospirenonu, kas tieši mazina šķidruma aizturi organismā. Precīzi un individuāli piemeklētas kontracepcijas tabletes svaru neietekmē.
2. MĪTS: hormoni rada bīstamus trombus
Viens no kombinētās hormonālās kontracepcijas blakusparādībām var būt asins reces veicināšana. Kaut arī trombu veidošanās risks kontracepcijas lietotājām ir ļoti neliels – uz 10 000 sieviešu ir 1–2 trombozes gadījumi, tā ir nopietna blakusparādība un lai to novērstu ārstam pirms kontracepcijas izrakstīšanas rūpīgi jāiztaujā sievieti par iespējamajiem riska faktoriem un jāizstāsta par simptomiem kā atpazīt trombozi.
Joprojām galvenie riska faktori, kas var veicināt trombu veidošanos, ir liekais svars, smēķēšana, īpaši sievietēm pēc 35 gadu vecuma, paaugstināts asinsspiediens, vecums, kā arī bijis insults vai infarkts sievietei vai viņas tuvākajiem radiniekiem. Jaunākās kontracepcijas tabletes ir veidotas tā, lai pēc iespējas samazinātu trombozes risku.
3. MĪTS: hormoni izraisa vēzi
Hormoni paši par sevi neizraisa vēzi. Jaunām un veselām sievietēm, kuras lieto kontracepcijas tabletes, ieguvumi un iespējamie riski ir līdzsvarā. Savukārt sievietēm, kurām ir paaugstināts risks saslimt ar olnīcu un endometrija vēzi, kombinētās hormonālās kontracepcijas lietošana var nozīmīgi samazināt vēža attīstības risku. Pieejami pētījumi, ka kontracepcijas tablešu lietošana par 30%- 60% samazina olnīcu un ilgstoši lietojot par 50% endometrija vēža attīstību.
Turpretī, ja sievietei ir bijis hormonu atkarīgs audzējs – piem., krūts vēzis, tad drošības nolūkos no hormonālās kontracepcijas vajadzētu izvairīties. Veselai sievietei, kurai dzimtā nav krūts vēža saslimšanas gadījumu, risks ir minimāls.
4. MĪTS: hormoni izraisa augļa patoloģijas
Nav pierādījumu, ka kontracepcija tablešu lietošana veicinātu iedzimtu patoloģiju attīstību. Kas ir zināms – bīstama ir smēķēšana! Zinātnieki jau sen pierādījuši, ka nikotīns ir specifiskais cilvēka olšūnu mutagēns. Liela loma ir arī sievietes vecumam pirmās grūtniecības laikā, kā arī slimībām, kas pārslimotas, gaidot bērnu. Grūtniecēm īpaši bīstamas ir dažādas vīrusu slimības, piemēram, gripa, masaliņas u.c. Ietekme uz gaidāmo mazuli ir arī radiācijai, piesārņojumam, lauksaimniecības un sadzīves ķīmijai.
5. MĪTS: hormoni pastiprina pinnes un apmatojumu
Šim mītam ir savs vēsturisks pamats: pirmajos preparātos tika izmantoti progestīni, kam bija ne tikai progesterona īpašības – daļai sieviešu tie varēja darboties arī kā vīriešu dzimumhormoni – androgēni, veicinot pastiprinātu tauku dziedzeru darbību, akne jeb pinnes, kā arī pastiprinātu apmatojumu.
Šobrīd ir iespēja izvēlēties kontracepcijas tabletes, kurās progestīnam piemīt tieši antiandrogēnas īpašības, līdz ar to tās veiksmīgi lieto ne tikai kontraceptīvā nolūkā, bet arī vīrišķo hormonu pārsvara, kas izpaužas kā akne un/vai pastiprināts apmatojums – mazināšanai. Mūsdienās pareizi piemeklēta hormonālā kontracepcija neizraisa ne pinnes, ne lieko apmatojumu.
6. MĪTS: hormonus nevajadzētu lietot nepārtraukti
Agrākos laikos valdīja uzskats, ka sievietes organismam periodiski “jāatpūšas” no hormonu lietošanas. Taču tam nav nekāda zinātniska pamatojuma. Tieši pretēji – pārtraucot un atkal atsākot hormonālās kontracepcijas lietošanu, atkal no jauna var pieaugt trombožu risks, kas vislielākais ir pirmajā lietošanas gadā. Ja nepieciešama regulāra kontracepcija, nav iemesla veidot pārtraukumus – tas pat var novest pie neplānotas grūtniecības.
Tāpat pārtraukumi kontracepcijas tablešu lietošanā arī neuzlabo izredzes palikt stāvoklī vēlāk, kad tiek plānots ģimenes pieaugums.
7. MĪTS: hormoni nav piemēroti sievietēm, kas vecākas par 35 gadiem
Sievietes, kas vecākas par 35 gadiem un dienā izsmēķē vairāk par 20 cigaretēm, ir pakļautas augstākam miokarda infarkta, insulta un trombu riskam. Šī iemesla dēļ viņām nav ieteicams lietot kontraceptīvās tabletes, kas satur estrogēnus. Tomēr galvenais riska faktors nav kontracepcija, tāpēc svarīgāk ir atmest smēķēšanu, nevis drošu kontracepcijas metodi.
Pretapaugļošanās tabletes arī sievietēm pēc 35 gadu vecuma var tikt ieteiktas ne tikai kontraceptīviem mērķiem, bet arī veselības, skaistuma un labsajūtas saglabāšanai. Jebkurā gadījumā katra sieviete ir individuāla, un ginekologs ieteiks viņai un viņas vecumam piemērotus izsargāšanās veidus.
8. MĪTS: hormonālā kontracepcija izraisa dažādas blaknes
Kā ikvienam medikamentam, arī kontracepcijas tabletēm var būt blakusparādības. Par tām detalizēti ir aprakstīts zāļu lietošanas instrukcijā. Tomēr pēc ārstu pieredzes zināms, ka tad, ja sieviete neko nezina par iespējamām blaknēm, tās novēro ārkārtīgi reti. Tiklīdz rūpīgi tiek izlasīts lietošanas instrukcijā minētais ļoti detalizētais blakņu saraksts, līdzīgi kā medicīnas institūta pirmkursniekiem, “piemetas” gandrīz viss.
Vienlaikus savā ķermenī ir jāieklausās un veselības problēmas nevajag ignorēt. Visbiežāk blakusparādības, ja tādas ir, izzūd pēc 3 mēnešu lietošanas, kad organisms jauno kontracepciju ir “pieņēmis”. Ja tomēr kādi traucējoši simptomi saglabājas ilgāk, jākonsultējas ar savu ginekologu.
9. MĪTS: hormoni var izraisīt neauglību
Kontracepcijas tablešu lietošana nemazina auglību. Gluži otrādi: reizēm pretapaugļošanās preparātus izmanto neauglības ārstēšanai – dažus ciklus ļaujot organismam atpūsties no ovulācijas, pēc tablešu lietošanas auglība var būt augstāka nekā līdz šim. Iespējams, šis mīts saistīts ar dabīgo auglības mazināšanos, pieaugot sievietes vecumam – sievietēm pēc 40 gadu vecuma grūtniecības iestāšanās iespējas ir mazākas. Reizēm pretapaugļošanās preparātus izmanto neauglības ārstēšanai.
10. MĪTS: hormoni samazina libido
Kontracepcijas līdzekļa ietekme uz dzimumtieksmi nereti tiek pārvērtēta. Seksuālā disfunkcija nav atkarīga vienīgi no hormonu līmeņa izmaiņām, to ietekmē arī virkne sociālu, fizisku un psiholoģisku faktoru. Tomēr par šo jautājumu jārunā ar savu ginekologu – mūsdienās ir pieejamas dažādas kontracepcijas tabletes, arī tādas, kurām pētījumos pierādīts, ka tās neietekmē libido un garastāvokli.
11. MĪTS: hormoni nav domāti pusaudzēm
Pusaudzes organismu negatīvi ietekmē nevis kontracepcijas tablešu lietošana, bet gan nevēlamas grūtniecības pārtraukšana – aborts. Protams, pusaudžiem vajadzētu atturēties no pāragriem un gadījuma rakstura dzimumsakariem, tomēr, ja ir uzsāktas regulāras seksuālās attiecības, ir iespējams piemeklēt kontracepcijas tabletes, kas piemērotas arī ļoti jaunām sievietēm un nodrošina drošu aizsardzību no nevēlamas grūtniecības.
12. MĪTS: hormoni obligāti jālieto vienā un tajā pašā laikā
Kontracepcijas tabletes vēlams lietot regulāri aptuveni vienā un tajā pašā diennakts laikā. Ja parastais lietošanas intervāls ir pārsniegts vairāk nekā par 12 stundām, zāļu kontracepcijas drošums pazemināsies.
Ja tablete aizmirsta iedzert ilgāk nekā 12 stundas:
- Tā jālieto, tiklīdz par to atceras.
- Tabletes jāturpina lietot ierastajā laikā, pat, ja lietojot nokavēto tableti, tajā pašā dienā jālieto pēc kārtas nākamā.
- Neraugoties uz to, ka tablete ir lietota, nākamās septiņas dienas jāatturas no seksa vai jālieto kāda papildu izsargāšanās metode, piemēram, prezervatīvs.
Atceries – noteikt, kura kontracepcijas metode ir piemērota tieši tev un tavai veselībai, varēs tikai ginekologs!
