Migrēna ir savdabīga saslimšana, jo nereti līdzcilvēkiem tā nav pamanāma. Sievietes ar šo slimību sastopas līdz pat trīs reizes biežāk nekā vīrieši. Migrēna nereti sākas bērnībā vai pusaudža gados, meitenēm – pubertātes vecumā. Iedzimtības dēļ migrēnu var pārmantot. Galvassāpes ir realitāte – ja tās kļūst par apgrūtinājumu, tās ir jāārstē.
Nedaudz statistikas par migrēnu Latvijā
- Latvijā migrēna skar 11,4% iedzīvotāju.
- 40% migrēnas pacientu vidēji mēneša laikā migrēnas dēļ nav varējuši ierasties darbā 1-6 dienas. Baidoties, ka var zaudēt darbu, bieži vien no darba devēja tiek slēpts, ka darbiniekam ir migrēna.
- Kopumā 80% aptaujāto atzīst, ka migrēna ietekmē profesionālo dzīvi, un, pat ja darbs netiek kavēts, tā traucē koncentrēties darbam un strādāt maksimāli efektīvi – migrēnas dienās darba efektivitāte ir samazināta vismaz par 50%.
- Slimības radītā negatīvā ekonomiskā ietekme Latvijā ir diezgan augsta, aptuveni 112,26 miljoni eiro gadā, kas atbilst 0,42% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.
*Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības aptaujas rezultāti 2019
Kas ir migrēna?
Galvenā migrēnas iezīme ir ļoti spēcīgas galvassāpes, kuras mēdz iet roku rokā ar šīm blakusparādībām:
- Slikta dūša vai vemšana,
- Pastiprināts jutīgums pret gaismu un skaņām,
- Apgrūtināta ierasto ikdienas darbu veikšana.
Visbiežāk tā izpaužas lēkmjveidīgi, dažiem vienu vai divas reizes gadā, bet citiem pat vairākas reizes mēnesī. Dažiem cilvēkiem galvassāpju dienu ir pat vairāk nekā dienu bez galvassāpēm. To sauc par hronisku migrēnu.
Migrēna ir neiroloģiska slimība, kas ir saistīta ar procesiem galvas smadzenēs, ar traucējumiem tajās smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos.
Kādi ir migrēnas veidi?
- Migrēna bez auras ir visizplatītākais veids, ar ko saskaras aptuveni trīs ceturtdaļas pacientu.
- Migrēna ar auru skar katru desmito pacientu.
- Ar auru un bez auras – katrs piektais pacients piedzīvo kombinēto migrēnu.
- Migrēnas lēkmes bez galvassāpēm, tikai ar auru - šis migrēnas veids ir sastopams daudz retāk, parasti gados vecākiem cilvēkiem.
- Ir arī citi mazāk izplatīti migrēnas veidi, to skaitā hroniska migrēna, tāpēc diagnozes noteikšanai vēlama speciālista konsultācija.
Migrēnas simptomi jeb 4 migrēnas fāzes
Migrēnas lēkme sastāv no četrām fāzēm, lai gan ne vienmēr tās visas izpaužas. Lielākā daļa cilvēku starp lēkmēm jūtas pilnīgi veseli.
1. Prodromālā fāze
Fāze, pirms sākušies jebkādi citi lēkmes simptomi, ko izjūt tikai katrs otrais pacients. Vairākas stundas, pat dienu vai divas pirms galvassāpju parādīšanās rodas:
- Aizkaitināmība.
- Nomāktība.
- Nogurums.
- Daži cilvēki atzīst, ka šajā laikā jūtas neierasti enerģiski.
- Dažiem ir kāre pēc noteiktiem pārtikas produktiem.
- Citi “vienkārši zina”, ka drīz sāksies migrēnas lēkme.
2. Migrēnas aura
Šī gandrīz vienmēr ir otrā migrēnas fāze. Tikai trešdaļai cilvēku ar migrēnu jebkad ir bijusi aura, un tā var nebūt sastopama katras lēkmes laikā. Aura parasti ilgst 10 līdz 30 minūtes, bet var būt arī ilgāk.
- Aura galvenokārt ietekmē redzi. Var saskatīt tukšus laukumus, spilgtas vai mirgojošas gaismas, arī krāsainas zigzaga līnijas, kas izplatās acu priekšā, visbiežāk vienā pusē.
- Retāk ir sastopami jušanas simptomi – tirpums vai nejutīgums, kas parasti sākas vienas rokas pirkstos un izstarojas uz augšu pa roku, skarot tās pašas puses seju vai mēli. Kad tas notiek, gandrīz vienmēr paralēli ir arī redzes simptomi.
- Auras simptomātikā var ietilpt arī grūtības runāt vai nespēja atrast pareizos vārdus.
3. Galvassāpju fāze
Vairumam cilvēku vismokošākā fāze, kas ilgst no dažām stundām līdz pat divām vai trim dienām. Migrēnas galvassāpes:
- Parasti ir ļoti spēcīgas.
- Mēdz būt vienā galvas pusē, bet var būt arī abās.
- Visbiežāk izpaužas pierē vai deniņos, bet var parādīties jebkurā galvas daļā.
- Bieži pulsējošas un pastiprinās kustoties.
- Var rasties jebkurā diennakts laikā, visbiežāk – no rīta.
Var būt novērojama slikta dūša, arī vemšana (kas šķietami atvieglo galvassāpes). Gaisma un trokšņi migrēnas laikā ļoti bieži izraisa nepatiku, tāpēc rodas vēlme būt vienatnē – tumšā un klusā telpā.
4. Atrisinājuma jeb atveseļošanās fāze
Pēdējā fāzē, kad galvassāpes mazinās, jau atkal var rasties:
- Nogurums.
- Aizkaitināmība.
- Nomāktība.
- Grūtības koncentrēties.
Pēc tam var paiet vēl viena vai vairākas dienas, līdz cilvēks jūtas pilnībā atveseļojies.
Kādi mēdz būt migrēnas ierosinātāji?
Parasti migrēnas lēkmes izraisītāju ir ļoti grūti vai pat neiespējami noteikt. Pat vienam cilvēkam katru lēkmi var ierosināt kas cits. Kādi ir biežākie migrēnas lēkmju ierosinātāji jeb “trigeri”?
- Uzturs. Izplatītākais “trigeris” ir nepiemērots vai nepietiekams uzturs, nokavētas vai izlaistas ēdienreizes – jo īpaši attiecas uz jauniešiem. Bērniem, kuriem ir nosliece uz migrēnu, noteikti vajadzētu ēst brokastis.
- Pārtikas produkti. Noteikti pārtikas produkti (un alkohols), atteikšanās no kofeīna, organisma atūdeņošanās.
- Miegs. Miega režīma izmaiņas, miega traucējumi, miega trūkums vai pārāk ilga gulēšana.
- Dzīvesveids. Intensīva fiziskā slodze vai gari, nogurdinoši ceļojumi, īpaši – šķērsojot dažādas laika zonas.
- Vide. Spoža, mirgojoša gaisma, darbs pie datora, spēcīgi aromāti un izteiktas laikapstākļu maiņas.
- Psiholoģiskie. Emocionāls satraukums, pārsteidzošā kārtā – arī relaksācija pēc stresa perioda.
- Hormonālie faktori sievietēm. Hormonālās kontracepcijas līdzekļi vai hormonu aizstājterapija (HAT), arī to lietošanas pārtraukumi, menstruālā cikla izraisītās hormonālās pārmaiņas.
Vai var pilnībā izārstēt migrēnu?
Migrēnu diemžēl nevar izārstēt, bet pilnīgi noteikti to iespējams kontrolēt:
- Pirmais ieteikums ir vērsties pie speciālista, lai precizētu diagnozi, kopīgi atrastu zāles un nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas. Vispirms vērsies pie sava ģimenes ārsta.
- Valsts apmaksātas neirologu - galvassāpju speciālistu konsultācijas ir pieejamas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā "Gaiļezers" Galvassāpju vienībā. Pieraksts pa tālruni – 67000610.
- Papildu informācija pieejama Latvijas Sāpju izpētes biedrības mājas lapā www.sapes.lv un Latvijas Galvassāpju pacientu biedrības mājas lapā www.galvai.lv.
Kā kontrolēt migrēnu?
Piemērotākais kontrolēšanas veids migrēnas pacientam jāizlemj kopā ar ārstu. Pareizi izvēlētas zāles var būt ļoti efektīvas, taču jāievēro noteiktais lietošanas biežums un devas.
Akūtas migrēnas ārstēšana
- Akūtas lēkmes gadījumā lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, no kuriem lielākā daļa satur aspirīnu, ibuprofēnu vai paracetamolu. Šķīstošie vai putojošie medikamenti iedarbojas ātrāk. Kodeīnu saturošus medikamentus lietot nav ieteicams.
- Ja bezrecepšu zāles nelīdz, ir nepieciešama lielāka zāļu deva vai arī zāles jālieto biežāk nekā divas reizes nedēļā, noteikti jāvēršas pie ārsta. Ārsts var nozīmēt pretmigrēnas medikamentus, kas nomāc lēkmes veidošanās procesus smadzenēs – triptāniem.
- Ja ir slikta dūša vai vemšana, var lietot zāles, ko sauc par pretvemšanas līdzekļiem. Tie palīdz pretsāpju zālēm iedarboties efektīvāk, jo uzlabo to uzsūkšanos gremošanas traktā. Ja migrēnas lēkmju laikā ir izteikti slikta dūša, var lietot zāles piemērotākās zāļu formās, piemēram, pretsāpju zāles svecītē, triptānu mutē šķīstošās tabletēs.
- Vienmēr nēsā līdzi vismaz vienu ārsta ieteikto zāļu devu. Lieto to pēc iespējas savlaicīgāk, tikko sajūti lēkmes tuvošanos. Migrēnas lēkmes laikā kuņģis ir mazāk aktīvs, tāpēc iekšķīgi lietojamās tabletes asinsritē uzsūcas lēnāk.
- Nelieto akūtai migrēnas lēkmei paredzētos medikamentus pārāk bieži, jo pārmērīga zāļu lietošana var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes. Lai no tām izvairītos, nelieto zāles galvassāpju ārstēšanai biežāk (un regulāri) par divām dienām nedēļā.
Migrēnas profilaksei
Ja biežas un smagas migrēnas lēkmes neizdodas pietiekami labi kontrolēt ar akūtu ārstēšanu, ir vēl kāda iespēja – profilaktiskie medikamenti, kas iedarbojas citādi, aizkavējot migrēnas lēkmes sākšanos. Tā kā lielākā daļa šo zāļu sākotnēji tika izstrādātas citu slimību ārstēšanai, var gadīties, ka tev tiek nozīmētas zāles, kas paredzētas paaugstināta asinsspiediena, epilepsijas vai pat depresijas ārstēšanai. Taču raizēm nav pamata, šīs zāles ir efektīvas arī migrēnas gadījumā.
BUJ – bieži uzdotie jautājumi par migrēnu
Kas vēl var palīdzēt migrēnas kontrolēšanā?
- Regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgas fiziskās formas uzturēšana nāks tikai par labu.
- Ieteicams izvairīties no migrēnu provocējošiem faktoriem, kā arī apzināties iespējamos izraisītājus un laicīgi tos atpazīt.
- LEJUPIELĀDĒ un raksti galvassāpju dienasgrāmatu! Tajā vari piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm – cik bieži tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktās piezīmes būs noderīgas ārstam.
Ko darīt, ja domāju, ka es varētu būt stāvoklī?
Šajā gadījumā būs nepieciešams ārsta padoms. Dažas no zālēm, ko lieto migrēnas novēršanai, nav piemērotas grūtniecēm.
Vai man nepieciešami kādi izmeklējumi?
Vairumā gadījumu migrēnu ir viegli atpazīt. Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļautu apstiprināt migrēnas diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz pacienta galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Tomēr, ja ārsts šaubās par diagnozi, var tikt nozīmētas pārbaudes, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus. Visbiežāk gan papildu izmeklējumi nav nepieciešami.
Vai mana migrēna mazināsies?
Lai gan vēl nav atklāts veids, kā pilnībā izārstēt migrēnu, zāles var situāciju atvieglot. Turklāt lielākajai daļai cilvēku, gadiem ejot, migrēnas lēkmes kļūst retākas un mazāk mokošas. Līdz tam iesakām ievērot minētos padomus, kas ļautu pāriet no stāvokļa, kas ir šķietami nekontrolējams, uz stāvokli, kuru vari kontrolēt.
Ja šķiet, ka galvassāpes mazina dzīves kvalitāti, noteikti vērsies pie ārsta – kopīgiem spēkiem atradīsiet labāko variantu!
