Vai endometriozi var ārstēt medikamentozi vai nepieciešama operācija?

Endometrioze rada ne tikai fiziskus, bet arī mentālus izaicinājumus daudzām sievietēm: hroniskas sāpes, neauglību, stresu un bezspēcības sajūtu. Domājot par ārstēšanas iespējām, daudzām sievietēm rodas  pamatots jautājums – vai endometriozi iespējams efektīvi ārstēt tikai ar medikamentiem, vai tomēr nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās, lai atgūtu dzīves kvalitāti un mazinātu nepatīkamos simptomus? Ārstēšanas izvēle ir atkarīga gan no slimības formas, gan pacientes lēmuma, jo svarīgākās ir sievietes vēlmes: vai tuvākajā laikā plānota grūtniecība, vai nepieciešamas kontrolēt sāpes, vai arī nav nekādu sūdzību.

Kad ginekologs nozīmē medikamentozo terapiju?

Ja sievietei ir izteiktas sāpes, var palīdzēt medikamentozā terapija. Endometriozes izpausmes ir cieši saistītas ar hormonu svārstībām – ja hormonu līmenis ir stabils, simptomi ir vieglāki un retāk sastopami. Mūsdienās pieejamās hormonālās kontracepcijas tabletes, kā arī jaunākās GnRH (gonadotropīnu atbrīvojošā hormona) antagonistu tabletes, kas kombinētas ar estrogēniem un progestīniem, efektīvi mazina endometriozes simptomus un vienlaikus neizraisa karstuma viļņus vai citas nepatīkamas blakusparādības.

Kad endometriozes ārstēšanai nozīmē operāciju?

Ķirurģiska ārstēšana var palīdzēt panākt ilgstošu remisiju. Veiksmīgas operācijas gadījumā atkārtošanās risks piecu gadu laikā ir mazāks par 5 %. Operācijas laikā mērķis ir maksimāli izoperēt visus endometriozes skartos audus, tomēr, ja sieviete vēlas palikt stāvoklī, jāsaudzē olnīcas, kuras ļoti bieži skar endometrioze.

Operācija tiek veikta pilnā narkozē un parasti ietver laparoskopiju, kas nodrošina ātrāku atveseļošanos. Ja komplikāciju nav, sieviete var doties mājās jau nākamajā dienā pēc operācijas un pēc nedēļas atgriezties pie ierastajām aktivitātēm.

Sievietes veselība Latvijā ir svarīga!

Mioma ir ļoti bieži sastopams labdabīgs dzemdes audzējs sievietēm reproduktīvajā vecumā, kas skar aptuveni trešdaļu sieviešu pēc 35 gadu vecuma. Miomu parasti atklāj ultrasonogrāfijas laikā. Vidēji 40–70 % gadījumu mioma nav jāārstē – ja nav ar miomu saistītu sūdzību, tā jānovēro reizi gadā. Tomēr vismaz 30 % sieviešu ar miomu ir kāda no pazīmēm, kurai nepieciešama ārstēšana, piemēram, patoloģiska dzemdes asiņošana – pārmērīga, stipra, ilga vai neregulāra asiņošana menstruāciju laikā, iespējama asiņošana arī menstruālā cikla vidū.

Kopš 2023. gada 2. novembra sievietēm ar vidēji smagu un smagu dzemdes miomu pieejama 100 % valsts kompensēta medikamentozā terapija dzemdes miomas simptomu ārstēšanai.

Ārstēšanas nepieciešamību izvērtē ginekologs, ņemot vērā pacientes sūdzības un izmeklējumu rezultātus. Kompensāciju var izrakstīt ginekologs, kurš ir līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, un tā paredzēta pieaugušām sievietēm reproduktīvajā vecumā ar vidēji smagiem vai smagiem simptomiem.
Valsts kompensē medikamentozo terapiju līdz divu gadu periodam.

Dr. Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente lēmuma par kompensēšanu pieņemšanas laikā, uzver: “Ir gandarījums par to, ka esam sadzirdēti un izdevies panākt valsts kompensētu ārstēšanas iespēju sievietēm ar dzemdes miomu, kas dos iespēju saglabāt dzīves kvalitāti. Lai arī dzemdes mioma ir viens no biežākajiem labdabīgajiem audzējiem, kas skar sievietes reproduktīvajā vecumā, līdz šim valsts atbalsts medikamentozai miomas ārstēšanai nav bijis. Tādēļ visnotaļ atzinīgi vērtēju Veselības ministrijas rasto iespēju kompensēt medikamentozu dzemdes miomas ārstēšanu – tas apliecina, ka sievietes veselība Latvijā ir svarīga.”

Kā uzsver dr. Vija Veisa, liela loma šajā ir speciālistu komandai dr. Daces Matules vadībā, kas ieguldījusi savu laiku un zināšanas gan dzemdes miomas ārstēšanas algoritma izveidē, gan pārstāvot un aizstāvot nepieciešamību iekļaut medikamentozo miomas terapiju valsts kompensējamo zāļu sarakstā.

Dr. Dace Matule, ginekoloģe un dzemdību speciāliste, norāda: ”Ļoti daudzas sievietes, kurām ir simptomātiska dzemdes mioma, kad viņām ir menstruācijas, vispār neiziet no mājas. Viņas ņem darba nespējas lapu asiņošanas dēļ, sāpes ir tik stipras, ka viņas nespēj iet uz darbu, neplāno braukt nekur, ir piesaistītas pie higiēnas līdzekļiem un mājas, jo jūtas ļoti, ļoti slikti. Viņas nespēj to kontrolēt, un tas nav kontrolējams. Un vēl – simptomātiska mioma var būt iemesls sāpēm un diskomfortam dzimumdzīves laikā, kā arī var būt neauglības iemesls.

Ņemot vērā, ka mioma skar ne tikai sievietes pirms menopauzes laikā, bet arī jaunas sievietes, kuras vēl plāno ģimeni, medikamentozā terapija var sniegt ļoti būtiskus ieguvumus. Tā kā terapijas rezultātā mioma samazinās, ir lielākas iespējas, ka var iestāties grūtniecība. Gribu uzsvērt šos taustāmos labumus, ko saņemam no medikamentozās terapijas lietošanas – bērniņus.”

“Dzemdes miomas medikamentoza ārstēšana ir būtisks ieguvums sievietes veselībai. Viena no traucējošākajām miomas izpausmēm ir spēcīga menstruālā asiņošana. Lai arī speciālistu rīcībā bja dažādās iespējas to mazināt, pieejamie līdzekļi ne vienmēr bija efektīvi, un neviens no tiem netika kompensēts valsts līmenī. Valsts lēmums kompensēt alternatīvu dzemdes miomas ārstēšanu ļaus sievietēm saglabāt dzīves kvalitāti un attālināt vai pat novērst ķirurģiskas terapijas nepieciešamību,” uzsver dr. Vija Veisa.