Jautājumi & atbildes – kā samazināt dzemdes kakla vēža risku

Ik gadu uzaicinājumu veikt bezmaksas dzemdes kakla vēža profilaktisko pārbaudi saņem teju 200 000 Latvijas sieviešu. Diemžēl šo iespēju 2019. gadā ir izmantoja tikai nepilni 40%. Par profilaktiskās pārbaudes nozīmi un to, kā vēl sieviete var sevi pasargāt no dzemdes kakla vēža, stāsta ginekoloģe dr. Kristīne Pčolkina.

Kā notiek dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudes?

Dzemdes kakla vēža skrīnings Latvijā tika ieviests 2009. gadā. Katra sieviete vecumā no 25 gadiem reizi trijos gados saņem vēstuli ar uzaicinājumu veikt citoloģiskās dzemdes kakla vēža analīzes.

  • Analīzes tiek veiktas, paņemot uztriepi no dzemdes kakla.
  • Uztriepe tiek nosūta uz laboratoriju.
  • Ārsts citologs analizē paņemto materiālu un pārbauda, vai šūnās ir izmaiņas, kas var liecināt par vēža vai priekšvēža saslimšanu.

Ja rezultāts neuzrāda patoloģiju, tad nākamo šādu uzaicinājumu sieviete saņems pēc 3 gadiem.

Ko nozīmē – citoloģiskas jeb šūnu izmaiņas?

Izmaiņas šūnās nenozīmē, ka sievietei ir ļaundabīgs audzējs. Ja analīzes uzrāda citoloģiskas izmaiņas, tiek veikts cilvēka papilomas vīrusa (CPV) tests. Pozitīva CPV testa gadījumā sieviete tiek novirzīta pie kolposkopijas speciālista, kurš veic ātru un nesāpīgu detalizētu dzemdes kakla, maksts un vulvas apskati ar palielinājuma palīdzību.

  • Ja tiek diagnosticēts vieglas pakāpes bojājums, visbiežāk organisms pats ar to tiek galā un kolposkopijas speciālists rekomendēs turpināt novērošanu kolposkopijas kabinetā pēc laika.
  • Gadījumos, kad tiek konstatēts vidēji smagas vai smagas pakāpes priekšvēža bojājums, speciālists visbiežāk rekomendēs ārstēšanu.

Līdz kādam vecumam jāveic regulārās pārbaudes?

Sievietei, kura sasniegusi 70 gadu vecumu, risks saslimt ar dzemdes kakla vēzi ir ārkārtīgi zems, un viņa tiek izņemta no skrīninga programmas, ja:

  • Veiktajās analīzēs izmaiņas netiek konstatētas.
  • Iepriekšējo 10 gadu periodā sieviete ir atsaukusies uz visiem aicinājumiem veikt šo pārbaudi.
  • 10 gadu laikā nav konstatētas izmaiņas.

Kāda ir šī brīža statistika?

Ik mēnesi Latvijā tiek diagnosticēti aptuveni 20 jauni dzemdes kakla vēža gadījumi un diemžēl katrs trešais no tiem tiek atklāts novēloti. Dzemdes kakla vēzi vairāk nekā 99% gadījumu izraisa CPV, un tas ir ceturtais biežāk sastopamais vēža veids sievietēm pasaulē aiz krūts, kolorektālā (zarnu) un plaušu vēža. Taču atšķirībā no pārējiem minētajiem vēža veidiem dzemdes kakla vēzi ir iespējams novērst, vakcinējoties pret CPV. Vakcinācija var aizsargāt no CPV izraisītu bojājumu attīstības līdz pat 90% gadījumu.

Ja CPV pozitīvai sievietei ir vieglas pakāpes bojājums un kolposkopijas speciālists rekomendē turpināt novērošanu, ko būtu iespējams darīt šajā laikā, lai sekmētu bojājumu novēršanu?

Var lietot vaginālo gelu Papilocare, kas veido aizsargplēvīti dzemdes kakla gļotādā, un rada aizsargbarjeru. Tādējādi tas kavē CPV integrāciju jeb iesaistīšanos šūnā, novēršot jaunu bojājumu veidošanos, un darbojas kā papildus līdzeklis jau radušos bojājumu ātrākai izzušanai.

Kas īsti ir CPV?

CPV (cilvēka papilomas vīruss) ir plaši sastopams, un tas var izraisīt 5 dažādu lokalizāciju ļaundabīgus audzējus:

  • dzemdes kakla vēzi,
  • mutes/rīkles dobuma vēzi,
  • dzimumlocekļa galviņas vēzi,
  • anālā kanāla vēzi,
  • maksts vēzi,
  • vulvas (sievietes ārējo dzimumorgānu) vēzi.

Pierādīts, ka ar CPV vismaz vienu reizi dzīvē ir inficējušās aptuveni 80% seksuāli aktīvu sieviešu. Vīriešiem CPV ir tikpat bieži sastopams kā sievietēm. Aprēķināts, ka pasaulē CPV izraisa vairāk nekā 5% ļaundabīgo audzēju. Latvijā ir augsts CPV izraisītu vēžu īpatsvars.

CPV ir atbildīgs arī par vairāku labdabīgo ādas un gļotādas veidojumu attīstību, piemēram:

  • ādas (plaukstu un pēdu) kārpas,
  • plakanās kārpas,
  • dzimumorgānu kondilomas,
  • mutes un rīkles dobuma papilomatozi (juvenīlā recidivējošā respiratorā papillomatoze).

Visi šie veidojumi ir labdabīgi, bet lielākoties ar tendenci atkārtoti augt un radīt ne tikai kosmētisku defektu, bet arī niezi, diskomfortu veidojumu rajonā un pacienta trauksmi par esošo situāciju.

Kā ir iespējams inficēties ar CPV?

Visbiežāk CPV tiek pārnests seksuālo kontaktu ceļā no ādas uz ādu vai gļotādu. Caur mikroplaisu vīruss iekļūst šūnu slānī, kur bez specifiskiem simptomiem sāk vairoties. Gadījumā, ja ir novājināta imunitāte, vīruss iekļūst šūnas kodolā jeb galvenajā informācijas nesējā un sāk vairoties. Regulāra prezervatīvu lietošana 100% nepasargā no CPV infekcijas, jo vīruss var atrasties uz ādas, ko nesedz prezervatīvs. Tāpēc labākais veids, kā izvairīties no infekcijas, ir vakcinācija.

Kādēļ ir nepieciešams vakcinēties pret CPV?

Lielākajā daļā gadījumu CPV spontāni izzūd 1-2 gadu laikā, neatstājot nekādas sekas uz veselību. Taču atšķirībā no daudziem citiem vīrusiem CPV pārslimošana neveido specifisku imunitāti, un ir iespējams inficēties atkārtoti.

Svarīgi ņemt vērā arī to, ka ne katram, kurš ir inficējas ar CPV, var attīstīties vēzis, bet ir zināmi vairāki riska faktori, kas neļauj organisma imunitātei atbrīvoties no vīrusa. Šādi riska faktori ir:

  • smēķēšana,
  • pastiprināta alkohola lietošana,
  • medikamentu lietošana, kas novājina imunitāti,
  • blakussaslimšanas, kas nomāc imunitāti.

Vai CPV var skart tikai sievietes un pret to jāvakcinējas tikai sievietēm?

Vēsturiski tika uzskatīts, ka CPV skar tikai sievietes, jo sākotnēji tika atklāts, ka CPV izraisa dzemdes kakla vēzi. Vācu virusologs, profesors Haralds Curhauzens (Harald zur Hausen) par šo atklājumu 2008. gadā saņēma Nobela prēmiju. Laikam ejot tika atklāts, ka CPV ir ne tikai dzemdes kakla vēža izraisītājs, bet arī maksts, vulvas, dzimumlocekļa, anālā kanāla un mutes/rīkles dobuma (orofaringeālā) vēža viens no galvenajiem izraisītājiem. Sākotnēji arī pasaulē vakcinācija pret CPV bija mērķēta tikai uz meitenēm.

Valsts bērnu vakcinācijas kalendārā šī vakcīna tika iekļauta jau 2010. gadā, kas tobrīd bija liels solis cīņā ar CPV izraisītām saslimšanām. Šobrīd vairākās pasaules valstīs apmaksātas vakcīnas saņem arī zēni. Cerams, tas ir tikai laika jautājums, kad arī Latvijā šo vakcīnu varēsim zēniem veikt bez maksas.

Pasaules Veselības organizācija un Amerikas pārtikas un zāļu aģentūra ir apstiprinājušas, ka vakcinācija ar CPV vakcīnu ir droša un efektīva abiem dzimumiem līdz pat 45 gadu vecumam. Šis rekomendētais maksimālais vecums ir tāpēc, ka pašreiz vēl nav pietiekamu pierādījumu, ka saņemot vakcīnu pēc 45 gadu vecuma, tiks iegūta pietiekama imunitāte, bet no drošības aspekta vecuma ierobežojuma nav.

Kādēļ tik maz sieviešu izvēlas veikt dzemdes kakla vēža skrīningu?

Patiešām – 2019. gadā valsts apmaksātajam dzemdes kakla vēža skrīningam atsaucās tikai 39,7% uzaicināto sieviešu.

  • Problēma, visticamāk, nav tajā, ka pacientes nenāk uz pārbaudēm. Problēma ir faktā, ka Latvijā nav centralizētas dzemdes kakla citoloģisko rezultātu datu bāzes, kurā mēs redzētu arī tos rezultātus, kas ir veikti bez skrīninga vēstules, piemēram, pēc sievietes vēlmes.
  • Vēl joprojām pieklibo sieviešu informētība par skrīninga nozīmi, kā arī privāto ārstu ierobežota pieeja informācijai par skrīninga vēstuli.
  • Daudzām nav zināms – ja pagājuši 3 gadi un uzaicinājuma vēstule kāda iemesla dēļ nav nonākusi pastkastē, ir iespējams sazināties ar ģimenes ārstu un uzzināt šīs vēstules numuru un izdošanas datumu.  Ar to tālāk var doties pie sava ginekologa un veikt šo analīzi skrīninga kārtā. Ja ginekologam nav līguma ar Nacionālo veselības dienestu (NVD), būs jāmaksā par vizīti, taču analīzes apmaksās valsts. Bieži vien sievietes uzskata, ka skrīninga vēstuli var izmantot tikai pie NVD apmaksāta ginekologa, bet tā nav.

Kā Jūs aicinātu sievietes apmeklēt dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudes?

Es aicinātu katrai sievietei atbildīgi izturēties pret savu veselību. Tas nav tikai attiecībā pret dzemdes kakla vēzi, bet kopumā. Latvijā pašreiz ir 3 dažādas skrīninga programmas:

  • dzemdes kakla vēža,
  • kolorektālā (zarnu) vēža,
  • krūts vēža skrīnings.

Visas šīs skrīninga programmas ir ieviestas tāpēc, ka, laicīgi atklājot šo lokalizāciju vēžus, ir iespējams veikt efektīvu ārstēšanu. Ņemot, vērā, ka dzemdes kakla vēzis vairāk nekā 99% gadījumu ir novēršams, tad šīs skrīninga analīzes veikšana ir obligāts priekšnoteikums veselības saglabāšanai.

17.02.2021.

PAPILOCARE VAGINĀLAIS GELS