Gandrīz kā aiziet pie zobārsta un salabot zobus

Dzemdes kakla vēzis ir vienīgais vēzis, kuru mēs varētu izskaust, jo tas vairāk kā 99 % gadījumu ir vīrusa izraisīts vēzis. Mums ir vakcīna, ar kuru varētu izskaust vīrusu, kā arī mums ir skrīnings, kas palīdz laikus diagnosticēt dzemdes kakla gļotādas šūnu bojājumu vēl labdabīgā (priekšvēža) pakāpē.

Kas īsti ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Kāpēc tas ir tik svarīgs? 

Skrīnings ir svarīgs tāpēc, ka tā ir vienīgā efektīvā iespēja, kā izskaust problēmu, kuru dzemdes kakla vēža gadījumā mēs varētu novērst pilnībā. Šobrīd Latvijā ir pieejamas divas precīzākās skrīninga metodes – dzemdes kakla citoloģija un augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (AR CPV) noteikšana. Ar šādu skrīninga programmu mēs varam lepoties. Arī Eiropā, tiekoties ar kolēģiem, mums ir gods un prieks par to, ka Latvijā pēdējos gados ir veiktas būtiskas izmaiņas un skrīnings ir sasniedzis augstu diagnostisku ticamību. 

Dzemdes kakla skrīnings ir pielāgots lielai populācijai un konkrētai vecuma grupai – 25–70 gadu. Skrīnings ir paredzēts kā “pirmie vārti”, kā “siets”. Mērķis ir atrast tās sievietes, kurām ir risks, paaugstināts vai augsts risks, kā arī tās, kurām ir priekšvēža izmaiņas. Priekšvēža izmaiņas ir ļoti vienkārši ārstējamas, bet ar dzemdes kakla vēzi diemžēl ir tā, ka 2. stadijā tas jau skaitās ielaists vēzis, un tad tā ir sarežģīta vai pat lielākoties neiespējama ārstēšana. Latvijā ik gadu ir vidēji 200–220 dzemdes kakla vēža gadījumu, no kuriem 60 % ir jau neārstējami. 

Vēzis visbiežāk neattīstās trīs gadu laikā. No brīža, kad vīruss ienāk šūnās, līdz minimālām šūnu izmaiņām, ko mēs saucam par vieglas pakāpes displāziju, ir vismaz 1–3 gadi. Vēža attīstībai vajag 5, 7, 10 un vēl vairāk gadus. Valstīs, kurās sievietes aktīvi izmanto skrīninga programmas iespējas, dzemdes kakla vēzi atrod līdz 45 gadu vecumam un lielākoties agrīnā stadijā, ko var ārstēt tāpat kā priekšvēzi – lokālā anestēzijā vienā vizītē. 

Kas jūsu praksē ir bijusi jaunākā dzemdes kakla vēža paciente?

Jaunākajai dzemdes kakla vēža pacientei bija 27 gadi, bet tas bija ļoti agresīvs vēzis, jo 25 gadu vecumā sievietei bija skrīnings un analīzēs viss bija kārtībā, bet pēc diviem gadiem jau bija audzējs, tiešām ļoti agresīvs. No brīža, kad tika uzzināta diagnoze, līdz operācijai bija trīs nedēļas, un šajā laikā vēzis bija dubultojies savā izmērā. Taču šāds gadījums ir izņēmums. 

Kādi ir biežākie mīti, ko esat dzirdējusi par cilvēka papilomas vīrusu vai dzemdes kakla vēža skrīningu?
Ir dzirdēts mīts, ka CPV nekad nepāriet – ja ir vīruss, tad uz visu mūžu. Patiesībā vīruss ir pārejošs. 90 % inficēto tas izzūd divos gados, 50 % var izzust gada laikā. Tomēr ir iespēja dzīves laikā ar to inficēties atkārtoti, pat vairākas reizes. 

Vēl ir mīti par analīžu rezultātiem, jo nereti ir uzskats, ka citoloģijas analīzēs rezultāti, kas nav norma, ir vēzis. Tas nedaudz ir akmentiņš arī mūsu, speciālistu, lauciņā, jo pacienti tiek ļoti biedēti. Reizēm arī ar minimālām izmaiņām rezultātos tiek teikts, ka steidzami jādodas uz pie onkoloģojas ginekologiem. Pēc Eiropā pieņemtām rekomendācijām, ja citoloģiskā izmeklējumā ir atrastas vieglas pakāpes šūnu izmaiņas, tad trīs mēnešu laikā būtu jāuztaisa kolposkopija. Ja ir vidēji smagas vai smagas pakāpes izmaiņas, četru nedēļu laikā, bet, ja ir aizdomas par vēzi, divu nedēļu laikā. Es aicinu saprast, ka jebkas, kas būs analīzēs, uzreiz nenorāda, ka tas ir vēzis.

Priekšvēža izmaiņas un arī pirmās stadijas vēzi mēs ārstējam, lokālā anestēzijā pielietojot kolposkopu, tāpat kā citviet pasaulē. Tas ir gandrīz kā aiziet pie zobārsta un salabot zobus. Tā nav kropļojoša operācija, pēc kuras ir ilgstoši jāatrodas darba nespējā. Kolposkopijas procedūra aizņem salīdzinoši ļoti īsu laiku. Vidēji 30 minūtes vienas vizītes laikā, kad tiek veikta apskate, kurā lielāko vizītes laiku es runāju, un izmeklējums aizņem aptuveni 10 minūtes. Es strādāju katru dienu un šie izmeklējumi ir neatņemama manas darba dienas sastāvdaļa, varbūt tāpēc tas man liekas vienkārši, bet arī pacientes pēc izmeklējuma bieži vien man jautā: “Viss? Nekā vairāk nebūs? Jūs jau visu izdarījāt?”.

Viena no fobijām, ko esmu dzirdējusi no pacientēm, kuras atnāk uz kolposkopiju, ir mīts, ka vēzi nevajag aiztikt. Un tad es skaidroju, ka kolposkopija tiek veikta, jo ir aizdomas par izmaiņām, piemēram, vieglas pakāpes displāziju, kas attīstoties var palielināt vēža risku. Veicot biopsiju, tiek stimulēta lokālā imunsistēma, kas bieži vien veicina izmaiņu ātrāku izzušanu, bet tas tikai pie maznozīmīgiem bojājumiem. Biopsija nav ārstēšana, tā ir precīzākā diagnostiskā metode diagnozes precizēšanai. Arī ļaundabīgas saslimšanas gadījumā veic biopsiju histoloģiskai izmeklēšanai ne tikai ginekoloģijā, bet visās citās specialitātēs, jo biopsija nav metastāžu veidošanās iemesls.

Es gribu aizklauvēties līdz tam, lai pacientēm nekad nevajadzētu doties pie onkoginekologiem dzemdes kakla vēža dēļ. Un tas ir iespējams! Pasaule to ir pierādījusi, Austrālija ir ļoti labs piemērs. Viņi šobrīd smej par to, ka viņu laboratorijās ārsti-citologi vairs nemācēs atpazīt dzemdes kakla vēža izmaiņas mikroskopā. Eiropā vidēji ar dzemdes kakla vēzi slimo 13 uz 100 000 sievietēm, pie mums 23 uz 100 000 sievietēm, bet Austrālijā ir 7 dzemdes kakla vēža gadījumi uz 100 000 sievietēm. Tas ir rezultāts, kas sasniegts, pateicoties vakcinācijai un skrīningam. Vakcinācija Austrālijā tika uzsākta 2006. gadā, un šobrīd to ir saņēmuši gandrīz ap 98% zēnu un meiteņu. Austrāļu veiksmes atslēga ir misijas apziņa un atsaucīga sabiedrība.  

Sievietesveseliba.lv aicina iepazīties ar detalizētu un droši ticamu informāciju Latvijas Kolposkopijas biedrības mājaslapā.

Izplatītākie mīti par dzemdes kakla vēzi: https://www.kolposkopija.lv/miti-un-fakti .

Par dzemdes kakla vēža skrīningu, kā arī to, kādi ir iespējamie citoloģisko uztriepju atbilžu varianti un taktika dažādu atbilžu gadījumā: https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-veza-skrinings .

Uzzini vairāk arī par vakcināciju pret CPV: https://www.kolposkopija.lv/informacija-par-vakcinaciju-pret-cilveka-papilomas-virusu .