Cilvēka papilomas vīruss – bīstams, bet kontrolējams

Ir zināmi vairāk nekā 100 CPV veidi un zinātnieki atklāj arvien jaunus. Ikviens cilvēks, arī bērni, ar vīrusu sastopas ik dienas. Tas izplatās sadzīves kontaktu laikā saskaroties ar inficēta cilvēka ādu vai gļotādu, tomēr visbiežāk – dzimumkontaktu ceļā. Inficēties un par vīrusa nēsātāju var kļūt katrs, turklāt to neapzinoties, jo veselības stāvokļa izmaiņas nav jūtamas.

Lielākā daļa vīrusa veidu ir zema riska un nevar radīt nopietnas veselības problēmas. Tie izraisa labdabīgus ādas un gļotādu veidojumus, piemēram, visiem labi zināmās kārpas. Bīstamākie ir augsta riska CPV veidi, kas var veicināt dzemdes kakla, maksts, ārējo dzimumorgānu, taisnās zarnas, mutes un rīkles gļotādas šūnu izmaiņas, radot labvēlīgu augsni vēža attīstībai.

CPV izraisa dzemdes kakla vēzi

Pierādījumi liecina, ka 99% gadījumu CPV ir dzemdes kakla vēža izraisītājs. Vīruss sākotnēji rada gļotādas bojājumu ar sekojošu iekaisumu. Process ir ilgs, nesāpīgs, tas var turpināties piecus līdz 10, pat 15 gadus, kuru laikā notiek ļaundabīgas izmaiņas šūnās un izveidojas dzemdes kakla vēzis. Nepievēršot tam uzmanību, vēzis ātri spēj izplatīties un dot metastāzes.

Atšķirībā no vīriešiem, kuriem vīrusa radītās izmaiņas uz dzimumorgāniem ir pamanāmākas, sievietēm inficēšanos var neatklāt uzreiz. Tādēļ ir ļoti svarīgi regulāri apmeklēt ginekologu – vismaz reizi trijos gados, ja analīzes iepriekš ir bijušas labas un nav sūdzību. CPV ir ginekoloģisko slimību galvenais izraisītājs, tādēļ, lai tās sekmīgi ārstētu, inficēšanās jāatklāj savlaicīgi.

Latvijā CPV izraisīta vēža attīstības risks ir liels. Igaunijā pirms vairākiem gadiem veica epidemioloģisku pētījumu un secināja, ka vīrusa onkogēno tipu izplatība mūsu reģionā ir daudz lielāka nekā citās Eiropas valstīs. To apliecina arī fakts, ka dzemdes kakla vēzis Latvijā ir viena no biežākajam ļaundabīgajām slimībām sievietēm līdz 45 gadu vecumam.

Savlaicīgas pārbaudes

Latvijā valsts īsteno vēža skrīninga programmu – tās ir profilaktiskas pārbaudes, kuru mērķis ir atklāt pirmsvēža saslimšanas vai arī agrīnās slimības stadijas, kad nav sūdzību vai slimību simptomu. Teik veiktas krūts, dzemdes kakla, zarnu un vīriešiem arī prostatas vēža skrīningu programmas . Šīs pārbaudes pilnībā apmaksā valsts.

Sievietes vecumā no 25 līdz 70 gadiem reizi trijos gados saņem uzaicinājuma vēstuli veikt dzemdes kakla skrīningu, kurā ietilpst ginekoloģiskā apskate un citoloģiskās uztriepes paņemšana. Šīs procedūras ir bez maksas, ja ginekologam ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu.

Efektīvākā profilakse – vakcinācija

Pilnīga izsargāšanas no CPV nav iespējama. Tomēr, lai sevi pasargātu, ir jādomā par drošām seksuālām attiecībām, par prezervatīvu lietošanu, šis jautājums jāpārrunā ar partneri. Taču jāņem arī vērā, ka sievietes partneris var būt inficēts, pats to nemaz nezinot.

Tādēļ visefektīvākā profilakse ir vakcinācija pret CPV. Vakcīnu pret visbiežāk sastopamajiem CPV tipiem, arī deviņiem izplatītākajiem augsta riska onkogēnajiem tipiem, Latvijā bez maksas var saņemt meitenes vecumā no 12 līdz 18 gadiem un zēni no 12 līdz 14 gadiem. Vērtējot dzemdes kakla vēža profilaksi, jāsaka, ka patlaban Latvijā pieejamo vakcīnu efektivitāte pārsniedz 93%. Par vakcīnu pieejamību ir jākonsultējas ar savu ģimenes ārstu vai ginekologu.

Ja kādu iemeslu dēļ vakcinācija ir iekavēta, atlikta, tad to var veikt arī pēc 18 gadu vecuma. Tomēr jāņem vērā, ka pēc pilngadības sasniegšanas tas ir maksas pakalpojums.Latvijā valsts apmaksāta CPV vakcinācija pieejama meitenēm (12 – 18 gadi) un zēniem (12 – 14 gadi). Kā zināms, vēzis nešķiro pēc dzimuma un tieši CPV arī puišiem var izraisīt dzimumorgānu, anālā apvidus, rīkles audzējus.

Kā rīkoties, ja nav saņemts uzaicinājums?

Skrīningu organizē Nacionālais veselības dienests (NVD), kas reizi ceturksnī izsūta uzaicinājuma vēstules. Gadās, ka uzaicinājums nav saņemts. Šādā situācijā ir vairākas iespējas. Sieviete var vērsties jebkurā NVD teritoriālajā nodaļā un saņemt uzaicinājuma dublikātu. Otra iespēja ir sazināties ar ģimenes ārstu, kuram arī ir pieejamas pacientu uzaicinājuma vēstules un to numuri. Trešā iespēja – griezties ārstniecības iestādē, kas sniedz skrīninga pakalpojumus. Arī tur ir pieejami pacientu dati.

Ģimenes ārsta loma CPV profilaksē

Būtiska loma agrīnā vēža atklāšanā ir ģimenes ārstiem – citu valstu pieredze liecina, ka tieši primārās veselības aprūpes speciālisti ir tie, kuri sniedz atbalstu sievietēm un mudina veikt profilaktiskās pārbaudes. Savā praksē apkopojam NVD sniegto informāciju, uzrunājam pacientes, ja ir iekavējies skrīnings, atgādinām par to. Redzam – ja ģimenes ārsts ar savu komandu iesaistās, rezultāti neizpaliek.

Ģimenes ārstu un ambulatori strādājošo ginekologu uzdevums ir savus resursus koncentrēt profilaktiskajam darbam, lai panāktu pieejas maiņu no vēlīnas vēža diagnostikas uz agrīnu, kad ir iespējams slimību novērst. Profilakse gan nedrīkst būt uzspiesta, visām pusēm ir jāsadarbojas, lai mēs varētu bez onkoloģiskajām saslimšanās dzīvot līdz sirmam vecumam baudot dzīvi un veselīgi.