Parādi partnerim – kādi ir neauglības cēloņi vīriešiem?

Neauglība bieži vien tiek uzskatīta par sievietes veselības problēmu, taču arvien vairāk pētījumu rāda, ka daudzos gadījumos, kad pārim neizdodas ieņemt bērniņu, iemesls saistīts tieši ar vīrieša organismu. Mūsdienās vīriešu neauglība kļuvusi par būtisku sabiedrības veselības jautājumu, jo to ietekmē ne tikai ģenētiski, bet arī vides un dzīvesveida faktori. 

Samazināts spermatozoīdu skaits, to kustīguma traucējumi, hormonālas izmaiņas vai kaitīgi ieradumi – tie ir tikai daži no iemesliem, kas var apgrūtināt pāra spēju ieņemt bērnu. Izprotot šos cēloņus un laikus pievēršoties profilaksei, iespējams būtiski uzlabot reproduktīvo veselību un palielināt iespēju nākotnē kļūt par vecākiem.

Biežākie neauglības cēloņi vīriešiem

• Samazināta spermatozoīdu koncentrācija. Normāla spermatozoīdu koncentrācija spermā ir vismaz 15 miljoni spermatozoīdu mililitrā, bet kopējais skaits – virs 39 miljoniem (pēc Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijām). Ja spermatozoīdu skaits ir pārāk zems, samazinās iespēja, ka kāds no tiem sasniegs olšūnu, jo daļa spermatozoīdu iet bojā jau ceļā, nodrošinot barības vielas kustīgākajiem un spēcīgākajiem.
• Samazināts spermatozoīdu kustīgums. Ja spermatozoīdi ir mazkustīgi vai morfoloģiski izmainīti (piemēram ar divām astēm vai deformētu galviņu), tie nespēj sasniegt olšūnu un to apaugļot.
• Spermas nesašķidrināšanās. Parasti, nonākot sievietes organismā, sperma sašķidrinās – tā kļūst šķidrāka, un kustīgākie spermatozoīdi var virzīties tālāk olšūnas virzienā. Ja šis process nenotiek, spermatozoīdi līdz olšūnai netiek.
• Nenobrieduši spermatozoīdi. Lai spermatozoīds spētu apaugļot olšūnu, tam jābūt pilnībā nobriedušam. Spermatozoīdu nobriešana notiek noteiktā ciklā, tāpēc pārāk bieža ejakulācija var samazināt nobriedušo šūnu īpatsvaru. Par optimālu uzskata dzimumdzīvi ik pēc divām līdz trijām dienām. 
• Spermatozoīdu salipšana. Ja spermatozoīdi salīp kopā, tie nespēj kustēties. Šīs problēmas iemesls var būt gan imunoloģiski traucējumi, gan iepriekš gūta trauma sēklinieku apvidū.

• Spermā nav spermatozoīdu (azoospermija). Tas var notikt pēc nopietnām saslimšanām, iekaisumiem vai aizsprostojumiem sēklvados. Tomēr fakts, ka spermatozoīdu nav ejakulātā, nenozīmē, ka tie nav sēkliniekos. Šādos gadījumos iespējams veikt sēklinieku punkciju vai mikroķirurģisku aspirāciju, lai iegūtu nobriedušus spermatozoīdus apaugļošanai laboratorijas apstākļos.
• Ejakulācija uz urīnpūsli (retrogrāda ejakulācija). Dažkārt ejakulācija notiek nevis uz āru, bet virzienā uz urīnpūsli. Tad sperma neizdalās ārēji, bet nonāk urīnā. Embriologs šo problēmu spēj salīdzinoši vienkārši atrisināt, izmantojot īpašu metodi, ar kuras palīdzību laboratorijā spermatozoīdus atdala no urīna.
• DNS bojājumi spermatozoīdos. Izmainīts DNS spermā var būt ne tikai neauglības iemesls, bet arī viens no biežākajiem iemesliem, kāpēc grūtniecība apstājas attīstībā un notiek spontānais aborts.
• Hormonālie traucējumi.
  Zems testosterona līmenis, nepietiekama hipofīzes hormonu (LH un FSH) izdale vai paaugstināts prolaktīna līmenis var traucēt spermas ražošanu. To var ietekmēt arī vairogdziedzera problēmas vai paaugstināts stresa hormons kortizols, kas samazina testosterona ražošanu.
• Dzīvesveida un vides faktori. Vīriešu auglību negatīvi ietekmē tehnogēnais piesārņojums, infekcijas dzimumceļos, smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, neveselīgs uzturs un ķermeņa svars, mazkustīgs dzīvesveids, stress un nepietiekams miegs.
• Vecums. Lai gan vecuma ietekme uz vīriešu auglību ir mazāka nekā sievietēm, arī novecošanās pakāpeniski samazina spermas kvalitāti un spermatozoīdu kustīgumu.

Vīriešiem ir svarīgi nevilcināties un savlaicīgi vērsties pie speciālista, ja rodas aizdomas par auglības problēmām. Regulāras pārbaudes un atbildīga attieksme pret savu veselību var būt izšķirošs solis ceļā uz tēva statusu un ģimenes pieaugumu.