Kādi izmeklējumi jāveic abiem partneriem neauglības gadījumā?

Ja pāris reproduktīvajā vecumā aktīvi cenšas ieņemt bērniņu, bet mazulis nav pieteicies gada laikā, ieteicams abiem partneriem pārbaudīt veselību. Sievietēm, kas vecākas par 36 gadiem, pie ginekologa vai reproduktologa būtu vēlams vērsties jau tad, ja grūtniecība neiestājas pēc 6 mēnešiem. Dažkārt sieviete jau zina, ka grūtniecību var ietekmēt tādas problēmas kā mioma, endometrioze, olvadu bojājumi vai pārslimotas hlamīdiju infekcijas, un šādos gadījumos nevajadzētu vilcināties, bet pie speciālista vērsties nekavējoties, tiklīdz pāris plāno ieņemt mazuli. 

Aptuveni 97% gadījumu neauglības problēma ir atrisināma – vai nu ar medikamentu palīdzību, vai veicot medicīniskas manipulācijas. Tomēr nevajadzētu gaidīt, ka problēma atrisināsies pati no sevis. Pirmais solis uz risinājumu ir ārsta nozīmētu izmeklējumu veikšana.

Izmeklējumi, kurus veic sievietei, ja ir aizdomas par neauglību:

• ginekoloģiskā izmeklēšana;
• seksuāli transmisīvo infekciju analīzes;
• hormonu analīzes;
• ultrasonogrāfija mazā iegurņa orgāniem;
• olvadu caurlaidības noteikšana;
• dzemdes dobuma (histeroskopija) un vēdera dobuma (laparoskopija) izmeklējumi.

Izmeklējumi, kurus jāveic vīrietim:

• spermas analīze jeb spermogramma;
• seksuāli transmisīvo infekciju analīzes;
• padziļinātie spermas testi.

Pat ja spermogramma ir normas robežās, tas vēl neapstiprina, ka vīrietis ir auglīgs. Pastāv vairāki padziļinātie spermas testi, kas var atklāt, piemēram, spermas nobriešanas traucējumus vai arī to, ka, nonākot sievietes organismā, spermatozoīdi salīp un apaugļošanas funkciju nevar veikt. Tāpēc ieteicams konsultēties ar andrologu un veikt nepieciešamos papildu izmeklējumus.

Izmeklējumi, kas jāveic abiem partneriem:

• analīzes un izmeklējumi vispārējā veselības stāvokļa izvērtēšanai: asins analīzes (pilna asins aina, iekaisuma rādītāji, hormoni u.c.), ultrasonogrāfija, rentgens, CT/MRI, funkcionālie testi (EKG, plaušu funkcijas testi u.c.);
• psihologa vai psihoterapeita konsultācijas, kā arī pāru terapija, kurās tiek pārrunātas tādas tēmas kā - stress, emocijas, dzīves notikumi, attiecības, darba slodze, bērnības traumas u.c. faktori, kas var radīt psihosomatiskus simptomus;
• multidisciplināra diagnostika – dažkārt ir nepieciešama gastroenterologu, neirologu, endokrinologu iesaiste, jo psihosomatiskie simptomi var pārklāties ar citām slimībām, piemēram, kairinātu zarnu sindromu, galvassāpēm, hroniskām sāpēm u.c.

Svarīgi, lai ārsts būtu informēts par abu partneru vispārējo veselības stāvokli un iepriekš pārslimotajām slimībām. Atkarībā no pamata izmeklējumu rezultātiem un medicīniskās vēstures ārsts var nozīmēt papildu pārbaudes.

Liela nozīme ir psihosomatikai – aptuveni 30% gadījumu, kad medicīnisku iemeslu nav, grūtniecības neiestāšanos var veicināt stress un emocionālas grūtības. Lielā vēlme pēc bērniņa var radīt trauksmi, kas izjauc hormonālo līdzsvaru un ietekmē auglību. 

Tāpēc, lai īstenotu sapni par bērniņu, pārim ir svarīgi kopā ar uzticamiem speciālistiem meklēt risinājumu kā komandai.