Kādi ir neauglības cēloņi sievietēm?

Neauglība ir nopietna veselības problēma, kas skar daudzas sievietes visā pasaulē un var radīt gan fiziskas, gan emocionālas grūtības. Tā tiek definēta kā saslimšana gadījumā, ja pārim regulāras dzimumattiecības (vismaz divas reizes nedēļā) notiek bez izsargāšanās, taču gada laikā grūtniecība neiestājas.

Lai arī mūsdienu medicīna piedāvā arvien plašākas diagnostikas un ārstēšanas iespējas, neauglības cēloņi joprojām ir daudzveidīgi un nereti sarežģīti. Tie var būt saistīti ar hormonāliem traucējumiem, reproduktīvo orgānu slimībām, dzīvesveida faktoriem vai pat psiholoģisku spriedzi. 

Biežākie neauglības cēloņi sievietēm

• Olnīcu disfunkcija un ovulācijas traucējumi. Viens no biežākajiem neauglības cēloņiem ir saistīts ar olnīcu darbības traucējumiem – neregulāru olšūnas izdalīšanos vai pat anovulāciju, kad olšūna bez medikamentu palīdzības neizdalās vispār. Olvadu necaurlaidības galvenie iemesli ir infekcijas, endometrioze vai policistisko olnīcu sindroms (PCOS). Tikai aptuveni 30 % sieviešu ar PCOS grūtniecība iestājas bez sarežģījumiem.
• Hormonālās izmaiņas. Ovulācijas traucējumu gadījumā visbiežāk cēlonis ir hormonāls disbalanss, ko vairumā gadījumu iespējams koriģēt ar medikamentiem. Dažkārt pietiek ar nelielām dzīvesveida izmaiņām – svara samazināšanu, sabalansētu uzturu, pietiekamu miegu un emocionālu līdzsvaru. Hormonālas izmaiņas var izraisīt arī cukura diabēts, vairogdziedzera slimības, hipofīzes vai virsnieru garozas patoloģijas,  kā arī hormonus producējoši veidojumi, piemēram, olnīcās. 
• Dzemdes kakla patoloģijas. Neauglību var izraisīt gan iedzimtas, gan iegūtas dzemdes patoloģijas, piemēram, dzemdes starpsiena, ko iespējams likvidēt ķirurģiski. Pēc operācijas grūtniecība bieži iestājas bez papildu medicīniskas iejaukšanās.
• Dzemdes morfoloģiskas izmaiņas. Dzemdes iekšējā slāņa polipi un miomas ir labdabīgi audzēji, kas, augot dzemdes dobumā, var traucēt olšūnas ieligzdošanos, imitējot intrauterīnās spirāles ietekmi. Līdz 35 gadu vecumam polipus var ārstēt medikamentozi, taču pēc šī vecuma polipu pamatnē mēdz veidoties atipiskas jeb vēzim līdzīgas šūnas, tāpēc pirms ārstēšanas tie obligāti ir jāizoperē, lai pārbaudītu šūnu raksturu. Ja polipi izraisa auglības traucējumus, tie jāoperē neatkarīgi no šūnu tipa. Mioma jāoperē gadījumos, kad tā strauji aug, jo pastāv risks, ka nākotnē nāksies izņemt visu dzemdi.
• Saaugumi dzemdes dobumā. Tie visbiežāk rodas pēc dzemdes dobuma manipulācijām – aborta, dzemdes abrāzijas vai iekaisuma. Ir metodes, ar kurām iespējams saaugumus novērst, taču, ja bojāts dzemdes iekšējais slānis, auglību bieži vairs nevar atjaunot.
• Apkārtējās vides un dzīvesveida ietekme. Reproduktīvo veselību negatīvi ietekmē starojums, pesticīdi, bisfenols A, ftalāti un citas vielas. Auglību var samazināt arī darba apstākļi, stress, smēķēšana, alkohola un narkotisko vielu lietošana, kā arī pārciestas slimības — īpaši seksuāli transmisīvās infekcijas, kas atstājušas sekas uz reproduktīvo sistēmu.
• Neizskaidrojama neauglība. Aptuveni 10 % gadījumu neauglības iemeslu neizdodas noteikt pat pēc rūpīgas izmeklēšanas.

Cik lielā mērā auglību ietekmē vecums?

Vecums ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem, kas ietekmē sievietes auglību. Mūsdienās sievietes arvien biežāk par bērniņa ieņemšanu sāk domāt pēc 35 gadu vecuma. Taču jāpatur prātā, ka sieviete piedzimst ar visu savu olšūnu rezervi – aptuveni 300 000 olšūnu, kas jau no piedzimšanas brīža sāk samazināties. Sasniedzot 37 gadu vecumu, olnīcu rezervē ir „nieka” 35 000 olšūnu. 40 gadu vecumā olnīcās tās ir vairs tikai daži tūkstoši. 

Pieaugot olšūnas vecumam, palielinās hromosomu dalīšanās kļūdu risks, kas var izraisīt ģenētiskas novirzes embrijā un spontānu grūtniecības pārtraukšanos agrīnā stadijā. Pētījumi rāda, ka sievietes auglība sāk mazināties jau ap 27 gadu vecumu, bet pēc 30 gadu vecuma katru gadu spēja ieņemt bērnu samazinās par aptuveni  5%. Vecuma grupā no 40 līdz 44 gadiem bērnus dzemdē vairs tikai apmēram 1 % sieviešu.

Ja tev ir bažas vai aizdomas par neauglību, ieteicams vērsties pie neauglības speciālista kādā no reproduktīvās medicīnas klīnikām, lai iespējami ātrāk noskaidrotu cēloņus un rastu piemērotākos risinājumus.