Jautājumi & atbildes – laba pašsajūta arī menopauzē

Ko nozīmē “premenopauze” un “menopauze”?

Par stabilu menopauzi runājam tajā brīdī, kad ir pagājis vismaz gads kopš pēdējām mēnešreizēm. Kamēr tās ir neregulāras, piemēram, notiek reizi divos, trijos vai pat sešos mēnešos – tikmēr par menopauzi vēl runāt nevar. Pēc tam, kad kopš pēdējās menstruācijas pagājis gads, jebkura asiņošanas epizode ir jāuztver nevis kā “jaunības atgriešanās”, bet gan kā nopietns simptoms un jāiet pie ginekologa.

Savukārt premenopauze ir noteikts periods pirms menopauzes iestāšanās. Tās ilgumu grūti precīzi definēt, bet parasti tā aizsākas pēc 45 gadu vecuma, kad sāk mainīties menstruālais cikls – tas kļūst neregulārāks, īsāks vai garāks, analīzēs var konstatēt atbilstošas hormonu līmeņa izmaiņas. Taču arī tad nevar pateikt, kad iestāsies menopauze, jo ir sievietes, kurām cikls ir pilnīgi regulārs līdz pat menopauzei.

Statistikas dati rāda, ka Latvijā sievietēm menopauzes iestāšanās vecums ir 49–52 gadi. Šis intervāls var būt no 45 līdz 55 gadiem. Ja asiņošanas epizodes turpinās arī pēc 55 gadu vecuma, sieviete ļoti rūpīgi jāizmeklē, jo ir paaugstināts onkoloģisko slimību risks. Kamēr menstruācijas turpinās un ir regulāras, nedrīkst aizmirst par kontracepciju – arī 48 vai 50 gados.

Un kas ir klimakss?

Medicīniski mēs to saucam par klimaktērisko sindromu, kas izpaužas ar veģetatīvām sūdzībām:

• karstuma viļņiem,
• svīšanu,
• biežām garastāvokļa pārmaiņām,
• emocionālām svārstībām,
• miega traucējumiem,
• depresīvām sajūtām u. c.

Tās iet roku rokā ar hormonālajām izmaiņām. Cik lielā mērā sindroms ir izteikts un vai mums tas ir vai nav jākoriģē, cik tas rada problēmas sievietei pašai un cik tas traucē apkārtējiem – atkarīgs no katra individuālā gadījuma.

Vai ir kaut kā speciāli jāgatavojas, lai šie simptomi nebūtu tik izteikti?

Diez vai mēs varam sevi no šiem simptomiem pasargāt. Esmu novērojusi, ka pat tās sievietes, kuras labi apzinās gaidāmās pārmaiņas, vairs nejūtas gatavas, kad tās skar viņas personiski. Sūdzības mēdz būt ļoti atšķirīgas, sava loma tur ir ģenētiskajam mantojumam un vecumam, kurā šis process notiek.

Vai šīs izpausmes jākoriģē ar medicīniskiem līdzekļiem?

Pietiekami lielai daļai sieviešu klimaktēriskais sindroms ir traucējošs un vienai daļai – pat izteikti traucējošs. Ja pa dienu jāstrādā, bet naktīs karstuma viļņu dēļ regulāri nevar izgulēties, tas iztukšo emocionāli un novārdzina fiziski, liek slikti justies un slikti izskatīties.

Mums ir iespēja uzlabot pašsajūtu un to ārstēt, un būtu grēks teikt, ka tur neko nevar darīt. Arvien biežāk sievietes izvēlas lietot menopauzes hormonu terapiju (MHT), kas palīdz novērst karstuma viļņus, bezmiegu, svīšanu, nervozitāti un citus dzīves kvalitāti un darbaspējas pazeminošus simptomus. 

Tā kā MHT preparāti ir recepšu medikamenti, sievietēm reizi gadā jāatjauno receptes, tātad jāapmeklē ārsts, kurš kontrolē situāciju, veic regulāros izmeklējumus, un tos, kas nepieciešami, ja sākas kaut kādas sūdzības. Saskaņā ar starptautiski pieņemtajām vadlīnijām MHT ir droši lietojama līdz 60 gadu vecumam vai desmit gadu no terapijas uzsākšanas brīža.

Nereti sievietes izvēlas lietot fitoestrogēnus, tomēr daudzu valstu vadlīnijas tos lietot nerekomendē, jo ir pārāk maz informācijas par to patieso ietekmi. Lai gan fitoestrogēni izklausās pēc organismam draudzigākas alternatīvas, tie maz līdzinās hormoniem, kas dabiski veidojas sievietes organismā un saistoties, kaut arī daudzkārt vājāk, pie estrogēnu receptoriem, tie sūta nepareizus impulsus sievietes organismam.

Dzirdēts, ka sievietei menopauzē par katru cenu jānodrošina sekss. Vai tā ir?

Kvalitatīva intīmā dzīve nāk par labu jebkurā vecumā. Cita lieta, ka sievietei šajā vecumā ne vienmēr tāda ir iespējama – vai nu nav partnera, vai viņam ir veselības problēmas, varbūt abu starpā iestājies emocionāls atsalums utt. Bet tīri fizisks akts ar gadījuma partneri diez vai nesīs cerēto veselīgās, pozitīvās sajūtas devu.

Vai šajā dzīves periodā sievietei jāievēro kādi specifiski dzīvesveida ieteikumi?

Vēlams ievērot vispārējos veselīga uztura ieteikumus:

• samazināt sāls, dzīvnieku tauku, kafijas un kofeīnu saturošu produktu patēriņu,
• vairāk ēst piena produktus, zivis, augļus un dārzeņus
• uzturam jābūt sabalansētam, rūpīgāk jāseko līdzi uzņemtajām kalorijām
• vēlams ierobežot alkohola patēriņu

Kad sievietes organisms ir pārstājis ražot estrogēnu, kaulu struktūra sāk mainīties, pieaug osteoporozes risks – jālieto mikroelementi, C vitamīns, B grupas vitamīni, cinks un magnijs.

Būtiski ir arī nesmēķēt. Ieteicama fiziskā aktivitāte, jo tā uzlabo gan asinsriti, gan vispārējo pašsajūtu; ne mazāk svarīga ir arī aktīva sociālā dzīve, jo komunikācija ar līdzcilvēkiem nāk par labu veselībai. Taču nekāda labā komunikācija nesanāk, ja cilvēks fiziski jūtas slikti. Ja sieviete šajā dzīves posmā ir atradusi objektīvi labu risinājumu medicīniskajām sūdzībām, tad arī citas lietas kaut kādā mērā uzlabojas, sakārtojas, dzīves kvalitāte uzlabojas.

Kā sievietei, gadiem ejot, saglabāt labu pašsajūtu?

https://www.youtube.com/watch?v=MIMsof_bBLc