Lielā migrēnas rokasgrāmata – Jautājumi & Atbildes

Kas ir migrēna?

Migrēna ir neiroloģiska slimība. Visbiežāk tā izpaužas lēkmjveidīgi, dažiem cilvēkiem vienu vai divas reizes gadā, bet citiem pat vairākas reizes mēnesī.

Galvenā šo lēkmju iezīme ir galvassāpēs, kas var būt ļoti spēcīgas. Citi biežāk sastopamie simptomi ir slikta dūša un vemšana, kā arī pastiprināta jutība pret gaismu un trokšņiem.

Daži cilvēki iepriekš nosauktos simptomus pieredz ļoti bieži: kad galvassāpju dienu ir pat vairāk nekā dienu bez galvassāpēm. To sauc par hronisku migrēnu.

Ja tad, kad tev ir galvassāpēs, pārņem nelabums, ir pastiprināts jutīgums pret gaismu un skaņām, kā arī galvassāpes apgrūtina ierasto ikdienas veikšanu, liela iespējamība, ka tā ir migrēna.

Kas izraisa migrēnu?

Migrēna ir saistīta ar procesiem galvas smadzenēs, ar traucējumiem tajās smadzeņu daļās, kas atbild par sāpju un citu sajūtu veidošanos. Migrēna var tikt mantota no paaudzes paaudzē.

Kas visbiežāk slimo ar migrēnu?

Migrēna ir bieži sastopama slimība, no kā cieš gandrīz katrs sestais pieaugušais. Sievietes ar šo slimību sastopas līdz pat trīs reizēm biežām nekā vīrieši. Migrēna nereti sākas bērnībā vai pusaudža gados, meitenēm – pubertātes vecumā.

Kādi ir migrēnas veidi?
 

• Migrēna bez auras – izplatītākais migrēnas veids, kas sastopams aptuveni 3/4 migrēnas pacientu.
• Migrēna auru ir sastopama katram desmitajam migrēnas pacientam.
• Kombinētā migrēna (ar auru un bez auras) – tā sastopama katram piektajam migrēnas pacientam.
• Migrēna bez galvassāpēm, tikai ar auru – daudz retāk sastopams migrēnas veids, kas visbiežāk attīstās gados vecākiem cilvēkiem.

Ir arī mazāk izplatīti migrēnas veidi, tajā skaitā hroniska migrēna, tāpēc diagnozes noteikšanai ir vēlama speciālista konsultācija.

Kādi ir migrēnas simptomi?

Migrēnas lēkme sastāv no četrām fāzēm, lai gan ne vienmēr tās visas izpaužas. Lielāka daļa cilvēku starp lēkmēm jūtas pilnīgi veseli.

1. FĀZE: prodormālā fāze

Tas ir laiks, pirms sākas jebkādi citi lēkmes simptomi. Tikai katrs otrais cilvēks ar migrēnu izjūt šo fāzi, kas var izpausties kā:

• Aizkaitināmība, nomāktība vai nogurums vairākas stundas vai pat dienas pirms galvassāpēm.
• Daži cilvēki atzīst, ka jūtas neierasti enerģiski.
• Vēl kāds izjūt kāri pēc specifiskiem pārtikas produktiem.
• Citi “vienkārši zina”, ka lēkme drīz sāksies.

2. FĀZE: migrēnas aura

Tikai trešdaļai cilvēku ar migrēnu ir bijusi aura, un tā var nebūt sastopama katrā lēkmes laikā. Aura parasti ilgst 10 līdz 30 minūtes, bet var būt arī ilgāk:

• Tā galvenokārt ietekmē redzi. Var saskatīt tukšus laukumus, spilgtas vai mirgojošas gaismas, krāsainas zigzaga līnijas, kas izplatās acu priekšā, parasti – vienā pusē.
• Retāk sastopami simptomi ir tirpoņa vai nejūtīgums, kas parasti sākas vienas rokas pirkstos un izstarojas uz augšu pa roku, skarot seju vai mēli tajā pašā pusē.
• Auras simptomātikā var ietilpt arī grūtības runāt vai nespēja atrast pareizos vārdus.

3. FĀZE: galvassāpes

Lielākai daļai cilvēku mokošākā migrēnas fāze ir galvassāpes, kas ilgst no dažām stundām līdz pat 2-3 dienām. Migrēnas galvassāpes parasti ir ļoti spēcīgas un var parādīties jebkurā galvas daļā, taču visbiežāk – deniņos.

• Parasti šīs sāpes ir pulsējošas un pastiprinās kustoties.
• Var būt novērojama slikta dūša, arī vemšana (kas šķietami atvieglo sāpes).
• Gaisma un trokšņi migrēnas laikā ļoti bieži raisa nepatiku, tāpēc rodas vēlme pabūt vienatnē – tumšā un klusā telpā.
• Kopumā migrēnas simptomi var ievērojami apgrūtināt ierastās ikdienas gaitas.

4. FĀZE: atrisinājums

Kad sāpēs mazinās, seko pēdējā fāze – atrisinājums jeb atveseļošanās. Šajā laikā jau atkal (līdzīgi kā predormālajā fāzē) cilvēks var justies noguris, viegli aizkaitināms un nomākts, var būt grūtības koncentrēties. Var paiet diena vai divas, lai pilnībā atveseļotos.

Kas ir migrēnas sāpju slieksnis?

Migrēna ir neparedzama un var sākties jebkurā brīdī. Tomēr daži cilvēki ir vairāk pakļauti migrēnas lēkmēm nekā citi:

• Jo augstāks ir cilvēka “migrēnas sāpju slieksnis”, jo mazāka lēkmes iespējamība.
• Ja “sāpju slieksnis” ir zemāks, jo lielāks ir lēkmes risks.

Kādi mēdz būt migrēnas ierosinātāji jeb trigeri?

Migrēnas lēkmes sākšanos veicina migrēnas ierosinātāji jeb trigeri. Ikviens vēlas zināt, kas varētu izraisīt migrēnas lēkmi, taču pagaidām vēl nav līdz galam izpētīts, kā tieši tas notiek. Turklāt trigeri ir dažādi, un katram migrēnas pacientam tie atšķiras.

• Uzturs: noteikti pārtikas produkti un alkohols, nepiemērots ēdiens, atteikšanās no kofeīna, nepietiekams ūdens daudzums organismā. Izplatītākais migrēnas ierosinātājs ir spēcīgs izsalkums vai nepietiekams uzturs. Tas jo īpaši attiecas uz jauniešiem. Bērniem ar noslieci uz migrēnu obligāti būtu jāēd brokastis.
• Miegs: miega režīma izmaiņas, miega traucējumi vai trūkums, pārāk ilga gulēšana.
• Dzīvesveids: intensīva fiziskā slodze vai gari, nogurdinoši ceļojumi, īpaši – šķērsojot laika zonas.
• Vide: spoža, mirgojoša gaisma, darbs pie datora, spēcīgi aromāti un izteiktas laika apstākļu maiņas.
• Psiholoģiskie: emocionāls satraukums, pārsteidzošā kārtā – arī relaksācija pēc stresa perioda.
• Hormonālie faktori sievietēm: menstruālā cikla izraisītās hormonālās pārmaiņas, hormonālās kontracepcijas līdzekļu vai hormonu aizstājējterapija (HAT), arī to lietošanas pārtraukumi.

Kāda veida ārstēšana ir vispiemērotākā?

Akūtas migrēnas ārstēšana ietver medikamentu lietošanu. Pareizi izvēlētas zāles var būt ļoti efektīvas, taču rās jālieto korekti – jāievēro ārsta noteiktais biežums un daudzums.

• Akūtas lēkmes gadījumā lieto pretsāpju līdzekļus, no kuriem lielākā daļa satur aspirīnu, ibuprofēnu vai paracetamolu. Šķīstošie vai putojošie medikamenti iedarbojas ātrāk. Kodeīnu saturošus medikamentus lietot nav ieteicams.
• Ja bezrecepšu zāles nelīdz, ir nepieciešama lielāka zāļu deva vai arī zāles jālieto biežāk nekā divas reizes nedēļā, noteikti jāvēršas pie ārsta. Ārsts var nozīmēt pretmigrēnas medikamentus, kas nomāc lēkmes veidošanās procesus smadzenēs – tos sauc par triptāniem.
• Ja ir slikta dūša vai vemšana, var lietot pretvemšanas līdzekļus, kas palīdz pretsāpju zālēm iedarboties efektīvāk, jo uzlabo to uzsūkšanos gremošanas traktā. Ja migrēnas lēkmju laikā ir izteikti slikta dūša, var lietot zāles piemērotākās zāļu formās, piemēram, pretsāpju zāles svecītē, triptānu mutē šķīstošās tabletēs.
• Vienmēr nēsā līdzi vismaz vienu ārsta ieteikto zāļu devu. Lieto to pēc iespējas savlaicīgāk, tikko sajūti lēkmes tuvošanos. Migrēnas lēkmes laikā kuņģis ir mazāk aktīvs, tāpēc iekšķīgi lietojamās tabletes asinsritē uzsūcas lēnāk.
• Nelieto akūtai migrēnas lēkmei paredzētos medikamentus pārāk bieži, jo pārmērīga zāļu lietošana var izraisīt medikamentu atkarīgas galvassāpes. Lai no tām izvairītos, nelieto zāles galvassāpju ārstēšanai biežāk (un regulāri) par divām dienām nedēļā.

Ko darīt, ja zāles nelīdz?

Ja biežas un smagas migrēnas lēkmes neizdodas pietiekami labi kontrolēt ar akūtu ārstēšanu, ir vēl kāda iespēja – profilaktiskie medikamenti, kas jālieto katru dienu, jo tie iedarbojas citādi, aizkavējot migrēnas lēkmes sākšanos.

Tā kā lielākā daļa šo zāļu sākotnēji tika izstrādātas citu slimību ārstēšanai, nebrīnies, ja tev tiek nozīmētas zāles, kas paredzētas paaugstināta asinsspiediena, epilepsijas vai pat depresijas ārstēšanai. Raizēm nav pamata – šīs zāles ir efektīvas arī migrēnas gadījumā.Ko vēl varu darīt, lai sev palīdzētu?

• Regulāras fiziskās aktivitātes un veselīgas fiziskās formas uzturēšana nāks tikai par labu.
• Ieteicams izvairīties no migrēnu provocējošiem faktoriem, kā arī apzināties iespējamos izraisītājus un laicīgi tos atpazīt.
• LEJUPIELĀDĒ un raksti galvassāpju dienasgrāmatu! Tajā vari piefiksēt daudz būtiskas informācijas par savām galvassāpēm – cik bieži tās rodas, kad sākas, cik ilgi turpinās un kādi ir pavadošie simptomi. Veiktās piezīmes būs noderīgas ārstam.

Ko darīt, ja šķiet, ka es varētu būt stāvoklī?

Būs nepieciešams ārsta padoms. Dažas no zālēm, ko lieto migrēnas gadījumā, nav piemērotas grūtniecēm.

Vai man ir nepieciešami izmeklējumi?

Vairumā gadījumu migrēnu var viegli atpazīt. Nepastāv speciāli izmeklējumi, kas ļauti apstiprināt migrēnas diagnozi, tāpēc tā tiek noteikta, balstoties uz pacienta galvassāpju aprakstu un ārsta veikto apskati. Ja ārsts šaubās par diagnozi, var tikt nozīmētas pārbaudes, lai izslēgtu citus galvassāpju cēloņus, taču parasti speciāli galvas smadzeņu izmeklējumi nav nepieciešami.

Vai mana migrēna mazināsies?

Lai gan vēl nav atklāts veids, kā pilnībā izārstēt migrēnu, zāles var situāciju atvieglot. Turklāt lielākajai daļai cilvēku, gadiem ejot, migrēnas lēkmes kļūst retākas un mazāk mokošas. Līdz tam ievēro iepriekš norādītos padomus, kas ļautu pāriet no stāvokļa, kas ir šķietami nekontrolējams, uz stāvokli, kuru vari kontrolēt.

Ja šķiet, ka galvassāpes mazina dzīves kvalitāti, noteikti vērsies pie ārsta – kopīgiem spēkiem atradīsiet labāko variantu!

https://www.youtube.com/watch?v=jvlMmHxmpt4