Aicinu nebaidīties un ieviest praksi, ka mēs parūpējamies par sevi tāpat, kā rūpējamies par lietām sev apkārt

Mums diemžēl ir sabiedrība, kurai patīk dzīvot noliegumā – man nekas nesāp, man viss ir kārtībā. Lielai daļai cilvēku ir uzskats, ka jālepojas – es pie ārsta neesmu bijusi un man nekas nesāp, es nekad neesmu bijusi slimnīcā un tā tālāk. Mums vēl nav nostiprinājusies sapratne par profilaksi jeb prevenciju, kad varam laikus atklāt izmaiņas.

Kā jums personīgi radās interese savā darbībā fokusēties uz dzemdes kakla vēzi un kolposkopiju? 

Pavisam nejauši. Stājoties augstskolā, es vispār neplānoju būt ginekoloģe, bet tad nejaušā kārtā satiku savu pirmo skolotāju Dr. Daci Matuli, kas ļoti mērķtiecīgi mani ievirzīja ginekoloģijā. Ja godīgi, nevienu sekundi man nebija precīza plāna īpaši iesaistīties dzemdes kakla vēža apkarošanā. Kad biju rezidentūrā, nu jau aizsaulē aizgājusī prof. Vīberga vienā dienā piezvanīja un teica: “Kristīn, es gribu, lai tu brauc uz gadu uz Angliju. Ir iespēja mācīties, nolikt eksāmenu, un būs arī iespēja turpināt strādāt tur, iegūt pieredzi tieši kolposkopijā un visā, kas ir saistīts ar dzemdes kakla vēzi.” 

Man tas bija ļoti liels izaicinājums, jo bija jābrauc prom uz gadu tieši mēnesi pēc kāzām. Mans vīrs tajā brīdī arī bija rezidents, un viņam bija rezidentūra Latvijā. Taču mēs nonācām pie secinājuma, ka tas tiešām ir piedāvājums, no kura nedrīkst atteikties. Man nebija šaubu, ka es atgriezīšos atpakaļ. Man vienmēr ir bijusi vēlme būt Latvijā – dzīvot un strādāt dzimtajā zemē. Kad atgriezos, mans ceļš uzreiz ievirzījās Latvijas Kolposkopijas biedrībā, es tiku ievēlēta valdē un pēc diviem gadiem jau tālāk. 2020. gadā izveidojām Dzemdes kakla vēža izglītības fondu ar mērķi izglītot ne tikai sabiedrību, bet arī atbalstīt speciālistus tālākizglītībā saistībā ar šo saslimšanu. 

Kas īsti ir dzemdes kakla vēža skrīnings? Kāpēc tas ir tik svarīgs? 

Skrīnings ir svarīgs tāpēc, ka tā ir vienīgā efektīvā iespēja, kā izskaust problēmu, kuru dzemdes kakla vēža gadījumā mēs varētu novērst pilnībā. Šobrīd Latvijā ir pieejamas divas precīzākās skrīninga metodes – dzemdes kakla citoloģija un augsta riska cilvēka papilomas vīrusa (AR CPV) noteikšana. Ar šādu skrīninga programmu mēs varam lepoties. Arī Eiropā, tiekoties ar kolēģiem, mums ir gods un prieks, ka Latvijā pēdējos gados ir veiktas būtiskas izmaiņas un skrīnings ir sasniedzis ļoti augstu kvalitātes punktu. 

Dzemdes kakla vēzis ir vienīgais vēzis, kuru mēs varētu vispār nezināt, jo tas > 99% gadījumu ir vīrusa izraisīts vēzis. Mums ir vakcīna, ar kuru varētu izskaust vīrusu, kā arī mums ir skrīnings.

Dzemdes kakla skrīnings ir pielāgots lielai populācijai un konkrētai vecuma grupai – 25–70 gadu. Skrīnings ir paredzēts kā “pirmie vārti”, kā “siets”. Mērķis ir atrast tās sievietes, kurām ir risks, paaugstināts vai augsts risks, kā arī tās, kurām ir priekšvēža izmaiņas. Priekšvēža izmaiņas ir ļoti vienkārši ārstējamas, bet ar dzemdes kakla vēzi diemžēl ir tā, ka 2. stadijā tas jau skaitās ielaists vēzis, un tad tā ir sarežģīta vai pat lielākoties neiespējama ārstēšana. Latvijā ik gadu ir vidēji 200–220 dzemdes kakla vēža gadījumu, no kuriem 60 % ir jau neārstējami. 

Vēzis visbiežāk neattīstās trīs gadu laikā. No brīža, kad vīruss ienāk šūnās, līdz minimālām šūnu izmaiņām, ko mēs saucam par vieglas pakāpes displāziju, ir vismaz 1–3 gadi. Vēža attīstībai vajag 5, 7, 10 un vēl vairāk gadus. Valstīs, kurās sievietes aktīvi izmanto skrīninga programmas iespējas, dzemdes kakla vēzi atrod līdz 45 gadu vecumam un lielākoties agrīnā stadijā, ko var ārstēt tāpat kā priekšvēzi – lokālā anestēzijā vienā vizītē. 

Kāda ir Latvijas sieviešu aktivitāte, izmantojot valsts apmaksāto dzemdes kakla skrīningu?

2019. gadā atsaucība bija nedaudz virs 40 %, kas nav adekvāti. Tas ir par zemu. Mērķis ir veikt skrīningu vairāk nekā 70 % sieviešu. Pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos bija 58,9 %, kas ir labi, bet gada sākumā sievietes vienmēr ir aktīvākas nekā gada otrā pusē. Gaidām rezultātus, taču prieks, ka aktivitāte pamazām aug. Cerams, ka nākamo divu gadu laikā mēs būsim sasnieguši skrīninga aptveres rādītājus.

Arī no Latvijas dzemdes kakla vēža izglītības fonda puses esam ļoti daudz ieguldījuši gan līdzekļus, gan laiku, gan enerģiju, lai popularizētu skrīningu un arī vakcinēšanos pret CPV. Reklāmas pie autobusu pieturām, intervijas un raksti medijos, arī sociālajos tīklos. Tiešām ir parādījusies interese. Man ir pacientes, kuras speciāli nāk apjautāties: “Kas tas ir? Vai man tas ir veikts?”.

Kas, jūsuprāt, ir tie iemesli, kas attur sievietes doties uz dzemdes kakla vēža skrīninga pārbaudi?

Primāri, es domāju, bailes. Tās ir bailes atrast kaut ko, bailes no vārda “vēzis”.  Mums diemžēl ir sabiedrība, kurai patīk dzīvot noliegumā – man nekas nesāp, man viss ir kārtībā. Lielai daļai cilvēku ir uzskats, ka jālepojas – es pie ārsta neesmu bijusi un man nekas nesāp, es nekad neesmu bijusi slimnīcā un tā tālāk. Mums vēl nav nostiprinājusies sapratne par profilaksi jeb prevenciju, kad varam laikus atklāt izmaiņas. Ir ļoti reti gadījumi, kad gados jaunākām sievietēm vēzis tiek atklāts jau ielaistā stadijā. Vēzis gada laikā neizveidojas tādā stadijā, kad vairs nevar ārstēt, tas ir ilgstošs process. Tieši tālab ir svarīgi atsaukties skrīninga uzaicinājumam regulāri. 

Kas būtu jūsu aicinājums Latvijas sievietēm, mammām, meitām, sievām?

Aicinu parūpēties par to, lai pašas sievietes veiktu skrīningu, un pārliecināties, ka mammas to veikušas, kā arī pastāstīt meitām, ko tas vispār nozīmē, kāpēc tas ir svarīgi. Mammas neatsakieties vakcinēt savas meitas vai dēlus, jo tagad es nereti sastopos ar to, ka nāk jaunas sievietes, kuras savos pusaudžu gados varēja saņemt tajā laikā pieejamo 2-valento vakcīnu, bet mamma neaizveda. Tagad šīs jaunās sievietes nāk un maksā par šo vakcīnu lielu naudu, jo ir sapratušas, ka tas viņām ir ļoti liels ieguvums. 

Ar vakcinēšanos pret CPV sevi var pasargāt no vairākām ļaundabīgām saslimšanām. Pretvīrusa vakcīnai vairs nav nekādu vecuma ierobežojumu, līdz ar to vakcīnu var saņemt cilvēks jebkurā vecumā, un nav jādomā par to, ka es esmu par vecu, man vairs neder. Pētījumos ir pierādīts, ka arī vīriešiem vakcīna ir efektīva novēršot CPV izraisītas saslimšanas – mutes rīkles dobuma, ānusa, dzimumlocekļa vēzi. Vakcīna nav ārstnieciska, kā jau stāstīju, 90 % cilvēku divu gadu laikā atbrīvojas no vīrusa spontāni, bet 10 % visbiežāk cilvēkiem, kuriem ir novājināta imūnsistēma, un arī smēķētājiem ir risks, ka vīruss organismā būs ilgāk par diviem gadiem, kas rada vēža attīstības risku. Kāpēc jāvakcinējas? Jo šodien jums var būt vīruss, bet rīt tas var nebūt, bet drīz vien pēc pārslimošanas ir iespējams to iegūt vēlreiz. Vakcinācijas nozīme ir novērst jaunu CPV infekciju un tās radītās sekas.

Aicinu nebaidīties! Ieviest praksi, ka mēs parūpējamies par sevi tāpat, kā rūpējamies par savām automašīnām, kā rūpējamies par savu apģērbu, to aiznesot uz ķīmisko tīrīšanu pirms vai pēc sezonas. Ja mašīnai kaut kas saplīst, mēs dodamies pie meistariem un ticam servisam, neviens nevienam neoponē un dara to par maksu. Valsts neapmaksā autoservisa izdevumus, bet valsts mums apmaksā šo profilaktisko pārbaudi, kas jāveic tikai reizi trijos gados, kā arī ir valsts apmakstāti pēcskrīninga izmeklējumi (kolposkopija, ārstēšana), kurus ir iespējams veikt Rīgā (RAKUS Gaiļezers), Liepājas reģionālā slimnīcā un Daugavpils reģionālā slimnīcā. 

Vienmēr būs kāds projekts, ko īstenot, nekad nebūs laika. Taču dzemdes kakla vēža pārbaude ir tikai 5 sekundes, tas ir izmeklējums, pēc kā jūs zināt, ka viss ir labi, vai arī, ja nepieciešams, ir iespēja ārstēt, ātri, vienkārši un galvenais nesāpīgi, tikai izjūtot nelielu diskomfortu. 

Tiešām aicinu veikt ne tikai dzemdes kakla pārbaudes (25–67 gadu vecuma posmā reizi trijos gados), bet arī izmantot valsts apmaksātos skrīninga izmeklējumus – mamogrāfiju krūts vēža skrīninga ietvaros (50–68 gadu vecuma posmā reizi divos gados), kā arī kolorektālā jeb zarnu vēža skrīninga pārbaudi (50–74 gadu vecuma posmā reizi divos gados). Iemācīsimies parūpēties par sevi laikus!

Sievietesveseliba.lv aicina iepazīties ar detalizētu un droši ticamu informāciju Latvijas Kolposkopijas biedrības mājaslapā.

Izplatītākie mīti par dzemdes kakla vēzi: https://www.kolposkopija.lv/miti-un-fakti .

Par dzemdes kakla vēža skrīningu, kā arī to, kādi ir iespējamie citoloģisko uztriepju atbilžu varianti un taktika dažādu atbilžu gadījumā: https://www.kolposkopija.lv/dzemdes-kakla-veza-skrinings .

Uzzini vairāk arī par vakcināciju pret CPV: https://www.kolposkopija.lv/informacija-par-vakcinaciju-pret-cilveka-papilomas-virusu .